Dzīve

kārtējā izmisuma lēkme - vajag 64 cilvēkus eksperimentam, šobrīd ir astoņi, bet datus gribēju ievākt līdz 14. novembrim... bezcerīgi!
Tāpat kā lieliskā ideja par gp izpildījumu izplūst no rokām, jo šis apstāklis sačakarē visu laika plānojumu!

Neko darīt - jāturpina dzert kartsvīns un ēst apelsīnus līdz decembrim, kad jānodod melnraksts, un varbūt pa vidam kādā apgaismības mirklī būs ideja - kā to izdarīt! :D

p.s. - atklāju jauno ierakstu nosaukumu sēriju (sk. virsrakstu) - aktuāla līdz pasdmitajam janvārim

daudz izspēlētas katanas partijas, duša, uzlakoti nagi - lūk mans šodienas veikums! :)

mana "to do" liste pazuda pie lēmuma šodienu beidzot veltīt sev t.b. skaistumkopšanai (ja vēl būtu, ko kopt :D) un veciem klipiņiem iekš youtube - šobrīd aiziet westlife! :)

sataisīju kārtējo "to do" listi, lai gan zinu, ka tai tāpat nav jēgas, jo neko īsti nepaveikšu!

+ vēl mīļais šodien aizdevās uz komeršu, kas nozīmē, ka līdz rīt rīta 9ņiem būšu viena - līdz ar to, jāizdomā ko darīt!
zinu, zinu, ka vajadzētu nodarboties ar akadēmiskām izvirtībām, bet man vairāk nāk prātā citas - piemēram, daiļliteratūras vai kino izvirtības! :)

šodien gribas visko izdarīt, jācer, ka sanāks

vienīgais, kas liek par to šaubīties ir mana galva - jau no rīta pamodos ar dullu un sāpošu galvu (it kā būtu paģiras, bet nav jau no kā!)

tāks, piloteksperimentiņš paveikts, tas gan nenozīmē, ka darāmo darbu saraksts sarūk - notiek tieši pretējais - mani pārņem arvien milzīgāks darbu kalns un kārtējo reizi ir depresīvās novembra domas - būs vai nebūs šogad!

Vienmēr jau ir atkāpšanās ceļš, bet tas pēc trim gadiem budžetā maksātu sāpīgi - jo, kā mēs visi zinam, akadēmiskie parādi ir akadēmiskie parādi (cirkulāra definīcija)

neskatoties uz to, ka lekcijas ilgst no 10tiem līdz sešiem, man patīk!
Pat žēl, ka tā spēja klausīties un saprast, loģiskums zūd pēc trešās lekcijas, lai kā gribētos arī ceturto pilnvērtīgi noklausīties
ko lai saka - loģika viena tāda smieklīga lieta vien ir!

Viena problēma - laika plānojums gan sagāja galīgā d***ā!

šodien laikam gara diena :)
jānovērtē svaigais pasniedzējs un jāmēģina sarunāt jau pirmā 15min ātrākā aiziešana no lekcijām, jo, aizmirstot, ka šodien sākas jauns kurss, esmu paspējusi sarunāt konsultāciju C ielā - pie tam tik ilgi gaidīju, kad tikšu tai pasniedzējai klāt, ka garām laist nelaidīšu!

Bet vispār iesākusies diena neslikti, kas dod pamatu domāt, ka arī turpināsies gana patīkami

ļoti nepatīk šis gadalaiks produktivitātes ziņā - mans organisms gluži vnk ir tāds, kuram tumsā nāk miedziņš. Kas nozīmē, ka pēc sešiem vakarā nespēju neko padarīt, jo esmu nogurusi, nāk miegs un nespēju padomāt

Lai gan nāk tikai desmit, acis krīt ciet un domas jau ir rītdienā, nevis vēl gatavas strādāt vismaz četras stundas, kā būtu gaišajos gadalaikos!

dusmas pašai uz sevi un organismu

Šajos brīžos es tik ļoti nemīlu mācīties kā parasti -
šajos brīžos, kad jau jādodas uz lekcijām un zinu, ka mājās būšu pēc sešiem!

Un mīļais vēl paliek guļošs!
to izturēt ir visgrūtāk..

Dažreiz (piem. šobrīd) mani sāk satraukt, ka lielākā daļa man apkārt ir dikti strādīgi (bibliotēka, mācīšanās līdz naktij/rītam u.tm.l) - varbūt es esmu kaut ko aizmirsusi, vai arī vnk pārvērtēju šobrīd savas spējas un vēl pēc mēneša man svils papēži!?!

bet vispār sāku rakstīt, lai pateiktu, ka nevaru izdomāt - beigt man par to Management Game satraukties/domāt utt. , jo jēgu tāpat no tā neredzu, vai tomēr censties kaut ko tur ielikt iekšā? būt vai nebūt - tāds ir jautājums!

nogurusi, šobrīd tiešām nogurusi
Bet šodienas plānā vēl MG grupas tikšanās (kura būs destruktīvi destruktīva)
un nav pārliecības vai šitā ņemšanās būs tā vērta (respektīvi, vai debašu pasākums būs tik labs, ka nenožēlošu tam veltīto laiku, lai gan ņemot vērā kompāniju, vajadzētu būt ok! ;) )

bet pēc MG tikšanās mani gaida gardā, paštaisītā siera kūka (kura, cerams, vēl ir ledusskapī - atsaucoties uz kādu nesenāku ierakstu)!

īstenībā laikam tikai tagad esmu apkopojusi savas domas par vakar redzēto VDT izrādi "Indrāni" (vakar būtu izplūdusi emocijās, ko gan nevaru apsolīt, ka neizdarīšu arī šoreiz)

Aizgāju īsti nezinot, vai būs lieliski (pavisam nedaudz, jo uzticos VDT)
bet tagad no manis +10 par šo izrādi

pirmoreizi asaras nobira aptuveni 15 minūtē, bet uz pirmā cēliena beigām dažbrīd valdījos, lai nesāktu balsī raudāt
vienmēr esmu apbrīnojusi aktierspēli, bet tas, ko uz skatuves darīja vecais Indrāns bija kaut kas vienreizējs, es vienkārši raudāju viņam līdzi
kad pēc pārtraukuma biju nedaudz saņēmusies un domāju, ka otro cēlienu izturēšu vēsāk, biju kļūdījusies - man šķiet ne minūte nepagāja, kad atkal mirku asarās, un beidzoties izrādei no savas kleitas lasīju nost saplosītas salvetes.

šodien secināju, ka laikam tādēļ, ka šī bija pirmā tik realistiskā izrāde, viss likās tik tuvs un saprotams, un tās patiesās ciešanas, un, protams, režisores ieguldītais darbs.

simboliskā vecā Indrāna iegulšanās viņa dārgo ošu skaidās
dēla atteikšanās iet pie tēva
Indrānu mātes laika gaitā iegūtais aklums
un vēl un vēl un vēl

spilgtākā, emocionālākā izrāde, ko esmu redzējusi
vēlreiz +10

šoreiz jāsaka, ka Tele2 tomēr ir biš malači
par e-rēķinu

šī gada debīlākais koju virtuves notikums manā uztverē ir noticis-

jau no rīta izliku katliņā atkausēties vistas fileju, lai sagaidītu vakarā mīļo ar manu firmas garšīgo vistas mērcīti un rīsiem
aizgāju uz veikalu nopirkt burkānus un tomātu mērci
ik pa laikam aizgāju paskatīties, kā kūst

un tgd savācu istabā visus nepieciešamos traukus, aizgāju uz virtuvi, piegāju ledusskapī paņemt burkānus un piepeši redzu - uz palodzes ir tukšs katliņš, TUKŠS! tur nav manas vistas filejas (es to vistu pati brīvdienās plūcu laukos!!!)

viss, manam jaukajam pārsteigumam/labajai griba - trekna svītra pāri. Trekna un pretīga!

p.s. - es vēl šodien neesmu ēdusi, jo vislaiku grauzu ābolus un gaidīju vakaru, kad uztaisīšu savu gardo mērcīti...

kārtējais pierādījums, ka patiesībā es esmu mazs pētniecības maniaciņš un man dikti patīk tā lieta:

jau vairākas minūtes apslāpēju sajūsmas kliedzienus un jūtu kā saspringusi pakrūte no lielajiem, apslāpētajiem priekiem -
jo pavadot dienas pirmo pusi, rakājoties visādus q-sort metodes pētījumos, aptvēru, ka visi autori ir ņēmuši vērā tikai viena, līdera skatījumu!

a es ta gribēju skatīties no kopējās perspektīvas - iegūstot daudz viedoklīšus no grupas un apkopojot tos (nevis tikai vienu interpretējot - fuij, gudrie vīri) !

volā, got the rozīnīti

divas garās nedēļas nogales, lai sadarītu visas lietas ar gp, kas pašreiz ir aktuālas.
Tas nozīmē - aktīvu pētījumu analizēšanu, domāšanu, tulkošanu, plānošanu
Bet pagaidām, pēc vienošanās - nekāda teorija :D

tagad - politekonomija - gatavošos rītdienas semināram! (clap)

rakstot trešo pētījumu par grupām, līderiem u.tml. ģēlām, es konkrētus autorus jau lasu, kā senus draugus cibā - ar domu - re, ko viņš vēl izdomājis, malacis!
Un redzot citu autoru darbos atsauces uz maniem autoriem (tā es viņus saucu, lai gan daļa jau sen zem zemes, un par otras daļas identitāti man nav ne jausmas), es sajūtu lepnumu - ha, es jau to zināju/TāpatViņiGudrākiParMumsVisiemKopā.. :)

profesionālais kretīnisms?

lielie darba plāni izjuka līdz ar mīļā atgriešanos no lekcijām
bet - nav sliktuma bez labuma! forši atpūtīšos :))

esmu ievērojusi, ka mana standartatbilde uz lielāko daļu no jautājumiem ir :"atkarībā kā uz to skatās, nav tāda pareizi/nepareizi, jā/nē!" :D lieki piebilst, ka lielā % man izrādās ir taisnība!