Dzīve

rakstot trešo pētījumu par grupām, līderiem u.tml. ģēlām, es konkrētus autorus jau lasu, kā senus draugus cibā - ar domu - re, ko viņš vēl izdomājis, malacis!
Un redzot citu autoru darbos atsauces uz maniem autoriem (tā es viņus saucu, lai gan daļa jau sen zem zemes, un par otras daļas identitāti man nav ne jausmas), es sajūtu lepnumu - ha, es jau to zināju/TāpatViņiGudrākiParMumsVisiemKopā.. :)

profesionālais kretīnisms?