|
Maijs 6., 2005
lyrfeel | 23:45 - Vēstījums maniem nākotnes bērniem Mani mīļie bērni! Man tāda lieta sakāma, ļoti nopietna. Bioloģiski (nu, vienkārši loģiski) jums, protams, būs tēvs, jo jūs man būsiet. Viens vai divi. Jūs būsiet meitenes - to es nevaru paredzēt, bet ļoti to vēlētos...! Bet tas tā, starp citu. Jā, un nezinu, kad, bet kad būsiet, tad toč būsiet.
Ar to visu es gribēju teikt, ka neapsolu, ka jums būs īsts Tētis, nu nevaru es to piedāvāt, diemžēl. Vai ziniet - nepatīk man vīrieši ģimenē, sevišķi kad viņi tādi veci paliek - nav man īsti ticības jēgai, un īr arī savi konkrēti iemesli un argumenti, bet par to vēlāk, nākotnē parunāsim. Nav cilvēka - nav problēmu! Lūk, atslēgas frāze šim vēstījumam. Bet bērni, jūs gan man esat vajadzīgi, gribu jūs audzināt! Es tiešām zinu, kā NEDRĪKST bērnus audzināt, es tiešām jūs tā neaudzināšu, kā nedrīkst! Un pārējais tad būs viss labi!
Mēs tiksim tāpat ar visu galā! Jūs redzēsiet, jums nekā netrūks. Nu nevaig, nevaig jums viņu. Kad es augu (nu ok, es vēljoprojām augu...), es sapratu to, ka nu labāk ir BEZ tā otra vecāka. Mamma ir viss! Un pie tam, būsiet jūs viens otram - vai viena otrai - brālīši/māsiņas, dzīvē turēsieties kopā, un es takš būšu. Un būs jums pašām savi kavalieri/brūtes, un vēl tālākā nākotnē no jums veidosies jaunas, labas, veselīgas ģimenes, no kurām arī tālāk tādas pašas ģimenes. Bet no manis to neprasiet, es nevarēš palīdzēt. Nevienam, nevienam citam neuzticēšu audzināt jūs, mani bērni, kas pašlaik ir vidēji tālā nākotnē... Jums būs tikai mamma.
P.S. Visiem pārējiem, kas lasa - neesmu es slima, lūk tā!!! Un sīkāku skaidrojumu nebūs. Man ar maniem nākotnes bērniem ir priekšā saruna, kaut kad, tad arī viņiem visu izstāstīšu.
|
Reply
|
|