Marts 31., 2005
lyrfeel | 01:39 Nu nav nekas kārtībā ;))
hehe, kā man patīk šitā sajūta.....
Vispār liekas, ka ļoti sen neesmu bijusi mājās - tik reti te parādos
pēdējā laikā. Katru dienu, katru vakaru kaut kas notiek - skola, darbs,
skola, centrs, darbs un vēl šis tas, kaut kas ļoti, ļoti labs....
Drusku sāku pazaudēt sevi visā šajā straujumā, un štukoju, ka
jāaizbrauc kaut kur bik savākties, pabūt vienatnē. Lūk, šovakar pirmo
reizi šogad redzēju tik fantastiskas, zvaigžņotas debesis. Tik
skaisti... Tik iedvesmojoši! Jā, pa dienu iedomājos, ka jāpiefiksē
šeit: pats galvenais uzdevums mākslai, medijiem utml. publiskām lietām,
manuprāt, būtu iedvesmot cilvēkus. Nevis pirkt konkrētās preces un
pakalpojumus vien, bet iespaidot, iedvesmot cilvēkus pašus
domāt, darīt, izgudrot, bakstīties uz priekšu, atklāt jaunumus sevī un
ierastajā vidē. Lūk, būtu visiem interesantāka dzīve. Ok, tas tā, btw.
Vislaik novirzos no tēmas. Tā gadās, kad ir daudz ko teikt, sirds
pilna. Sirds pilna un smadzeņītes nogurušas, acis vēl vairāk.... Un
kaut kā apsalušas plaušas atkal, klepus par sevi atgādina. Bāc, nu
paskatieties, cik tālu es atkal spēju novirzīties no tēmas!! Par ko es
vispār gribēju runāt....
Pavasaris IR KLĀT, un esmu viņā iemīlējusies. Taureņi lidinās debesīs un arī vēderā. Viņš tāds skaists, svaigs, normālas auguma būves,
atraktīvs, interesants, dara patīkamas, brīnumainas lietas gan dabā,
gan manā pasaulē, rada patīkamas sajūtas, un neatstājas no manis ne
mirkli vispār, nu, tas pavasaris.... Man liekas, ka šoreiz tas ir
Īstais, jep, viss notiek
|
Reply
|