> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Marts 28., 2005

lyrfeel

04:41 - Nē, ne Dejavu..... Šobrīd jau nez kuro reizi klausos Lindsay Lohan dziesmu OVER, sirdi un dvēseli plosošs gabals, sakiet ko gribat, un šī dziesma man ir topa augšgalā, ir ir saundtreks manām šā brīža domām, un, jā, ir nozīme arī šīs dziesmas videoklipam... Tikko četras stundas, tepat čatā, notika saruna ar cilvēku, ar kuru nebiju tā izrunājusies vairāk kā 6 mēnešus, un... par kuru esmu uzrakstījusi veselu, atsevišķu stāstu par visu, kas toreiz notika, un neviens cits, izņemot viņu, šo pieredzi nekad nevarēs līdz galam saprast, jo nekas tāds vēl nevienam citam nebija gadījies, un diezvai gadīsies. Pie tam - šo cilvēku, kas pēc manām domām ir patiešām aizdomīgi radniecīgākā dvēsele, un, pie tam, iepazinu to no vidsdīvainākās puses -  es dzīvē ne reizi neesmu satikusi. Tas viss jau bij aizgājis tik tālu, ka ietekmēja gan manu, gan viņas reālo dzīvi, gan fiziski, gan garīgi, sāpinājām viena otru ne pa jokam, lai gan konkrēta strīda, konflikta nekad nav bijis, tāpēc arī šo pēdējo sarunu nevar saukt par miera izlīgšanu... Es pati nesaprotu, kas tas viss ir, ko tas nozīmē. Bet fakts paliek fakts, ka visi tie notikumi (ko nosaucām par "sviestainu, murgainu, sāpīgu prikolu"), saista mūs uz visiem laikiem, kaut vai tā iemesla dēļ, ka tādi notikumi bij tikai mums un neviens cits to līdz galam nesapratīs, un tā vecā, diezgan stiprā un nenormāli dīvainā draudzība, ja to tā var saukt, un - tajā pašā laikā - tā neizprotamā un grūti pārraujamā saikne, kas mēdz būt starp pāridarītāju un upuri (bijām jau abas mainītās lomās, savā laikā katra, gan vienā, gan otrā lomā) - tā ir palikusi pāri visam, un paskat, kā ir nu sanācis.... Spēj vien brīnīties, kas tik nenotiek..... Dīvaini, ļoti dīvaini jūtos, un ir daudz vielas pārdomām. TIK ilgs laiks pagājis, tik daudz kas mainījies, un pēkšņi - sajūta, it kā tas tiešām būtu noticis tikai vakar. Un vēljoprojām neesmu pārliecināta, vai toreiz izturējos pareizi, un vai pareizi izturos tagad, un vai prātīgi būs tas, ko plānoju darīt. Es nez, kādā iespaidā esmu vēl šobrīd.Es īsti negribu to visu atcerēties, bet dzīvot uz priekšu, un - jā, esmu piedevusi. Es esmu tikusi tam pāri, un mani no sliedēm vairs neizsist. Man ir dzīve.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..