|
|
|
Oktobris 20., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 21:49 - Ryan Keen 16.10.2015
Milzum daudz emociju.
Es viņu izdzirdēju, kad pirmoreiz tika izziņots Ed Sheeran koncerts.
Biļetes jau nopirku, un sāku iekš Spotify klausīties, gaidot koncertu.
Klausījos pirmoreiz tā kārtīgi, kad braucu februarī ar vilcienu pie Mārča uz Koknesi, viens no pirmajiem braucieniem.
Toreiz ar katru no tām dziesmām ierakstījās prātā kaut kāda atmiņa, tā brīža sajūta, tas prieks, sirsnīgums, laime, mīļums.
Un tad izdzirdēju viņu dzīvajā, Arēnā Rīga, un riktīgi safanojos. Tas bija kaut kas ļoti kvalitatīvs, foršs, un zināju, ka klausīšos vēl un vēl.
Klausījos viņu vēl visu vasaru, gaidīju, kad atgriezīsies uz Rīgu.
Un tad izziņoja koncertu!!
Tas bija tāds sapņa piepildījums! Visu bērnību gaidīju, kad tikšu uz tieši aktuāla mūziķa koncertu, lai var smaidīt, dziedāt līdzi un raudāt no prieka un emocijām, un no piepildījuma.
Un tieši tā notika!
Paldies Dievam, ir garām tie laiki, kad uz mūziķi projicēju love-interest un šobrīd varēju baudīt mūziku, skanējumu, liriku un mākslinieka talantu un atraktivitāti, un tas, ka viņš kolosāli smuks, mana tipa interses objekts, tas palika fonā un nebija galvenais, tāpēc es nepārdzīvoju, ka netiku ne uz kādu fanu tikšanos vai ko, toties es biju nopirkusi dāvaniņu - stilīgu krūzīti, ko varbūt pat lietos (ok, ceru ka vismaz neatstāja uz skatuves Rīgā, bet iemeta bagāžā vismaz), un mazu dzeltenu rozīti, ko izdevās iespiest rokā.
Skaņa bija vienreizēji laba.
Precīzi, skaisti, dinamiski, baudāmi.
Dziedāja visi līdzi, kā mācēja un cik zināja. Par to viņš bija pārsteigts un iepriecināts, jo pats atzina - viņam šeit nav leibla, un viņa dziesmas pa radio neskan, bet mums jau internets ir, un mēs viņu zinām! ;D
Un tad viņš nokāpa no skatuves un iegāja pūlī, nodziedāt unplugged, akustiski, blakus, kā līdzcilvēks, kā tuvs draugs savā kompānijā... Tik tuvu tautai tik krutu mākslinieku es nebiju ne pazinusi, ne redzējusi.
Daudzām mums aizrāvās elpa.
Nodziedāja zināmākās dziesmas un arī mazāk zināmās, no topošā albuma, un man jau uzreiz iepatikās, gaidu ar nepacietību. Ar pacietību un ar prieku, un sevišķi gaidu, ka atbrauks atkal. Viņš izpildīja solījumu, un atbrauca! Un es ticu, ka atbrauks atkal, kad varēs! Mūsējie malači, ka noorganizēja un uzaicināja.
Siltas jūtas pret to aģentūru, atšķirībā kā pret to kantori, kas sasolīja savulaik Agileras koncertu, paņēma naudu par biļetēm, neatdeva, un koncertu tā arī nesaorganizēja.
Ejot mājās no Palladium vēl pavazājos pa parku gar kanālu, nespēju aizbraukt mājās, stāvēju pie kanāla un šņukstēju, kā sirds bija pilna.
Tāds piepildījums par tik labu koncertu, tik mīļu un nozīmīgu mūziku, un tik daudz sirsnīgu atmiņu. Mūzikai ir milzīgs spēks.
Un šis puisis ir jebkura vienkāršā mākslinieka - mūziķa sapņu iemiesojums un ticība: dari, ko sirds liek, izpaud, dalies ar citiem, esi vienkāršs un sasniedzams, sirsnīgs, pozitīvs un jauks, un tapsi pamanīts, novērtēts un iemīlēts, un Tevi ievēros un novērtēs pareizie sirdscilvēki, jo aizskarsi dziļāko emociju stīgas
|
Reply
|
|