|
Augusts 11., 2009
23:43 - * * *
Kad pienāks laiks un iespējas - teiksim, kādā(s) vasarā(s), kad man būs savs auto (un atvaļinājums/i) -, es vēlos apceļot visu Latviju. Tā pa īstam izbraukāties ciemos pie visādiem draugiem un paziņām visādos Latvijas nostūros. Kad biju maza, Rīga likās kā visa Latvija. Šito muļķību! Es tikai tagad pa īstam saprotu, ka tā īstā Latvija ir tur, aiz Rīgas robežām!
Gribas apstaigāt visādu latviešu autoru un mākslinieku muzejus, piemiņas vietas, brīvdabas muzejus, visādas takas. Paciemoties kādās draugu mājās riktīgos laukos, tuvu pie Dabas krūts. Jā, tieši dažādās, daudzās mājās laika gaitā, lai sajustu to visādību, savilktu kopsaucēju - KĀ tas ir.
Un tad, kad esu Rīgā atkal, tad lai zinātu, justu to visu apjomību, kas īsti ir LATVIJA, ka visam ir jēga, ir jēga turpināt ticēt un cerēt, turpināt latviešu tradīcijas un mīļot latviskās prikolības un vienkāršības, un apzināties, ka mana Rīga - pilsēta, kņada, bankas, deputāti, Makdonaldi, suvenīru veikali, klubi, koncerti, gājieni, tuneļi - tas viss, gan ar savu sviestainību, gan arī ar savu šarmu, ir tikai pati virspusējā izpratnes par Latviju daļa.
Es kā pilnasiņu dzimusī, augusī rīdziniece vispār nejūtos pa īstam latviete, ja es tā padomāju. Bet, kad satieku savus draugus no visādiem Latvijas nostūriem, sajūtu viņu gaišumu un dažādību, latvisko sirdsgudrību, tad man ir sajūta, ka es beidzot satieku īstus latviešus! Kaut kā šitā jūtos!! 8]]
|
|
