|
Decembris 8., 2004
jerrym | 00:30 Atceros, reiz viens meituks gāja sev ziuteles izvēlēties, es dabūju vilkties līdzi. Staigājām, pētījām, bet mani tās sīkās, raibās, par kurām viņa makten jūsmoja, drīz apnika un nokaitināja. Sāku savā nodabā viens pats pētīt akvārijus un pēkšņi ievēroju vienu zivi, kas man likās skaista - tāda palielāka, asfalta pelēka un majestātiska. Nodomāju, ka tādu gan es gribētu. Palūrēju uz etiķeti un aizrijos - protams, nav vajadzīga liela fantāzija, lai saprastu, ka runa ir par piranju.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |