|
|
|
Jūnijs 19., 2009
12:25
Ādams viens istabā spelējas un ik pa laika izsaucas, "Āk, dieus!", "Ādām, ku tu dārī!". Tā teatrāli.
(Citreiz vēl "Celīs augčā!", "Tiš, prom!", "Kuš!" Divus pēdējos visvairāk lieto Susliks, pie tam Kuš attiecās parasti uz papagaiļiem! Bet Ādam dzird.)
Tas ir tik briesmīgi. Iespējams, pat nemanot mēs visi (gan es, gan Susliks, gan mana mamma) šitā par biežu iesaucamies. Un tas iznāk automātiski, ja ieraugam, ka viņš dara kaut kādas šausmīgas blēņas. Un nevar traki dusmoties, viņš mazs un dumš vēl. Bet kā es zināšu, ka viņš vairs nav dumš, bet sāk jau tīši darīt blēņas, spekulējot uz to, ka ES domāju, ka viņš vēl mazs un dumš...?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
