> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Marts 23., 2009

lyrfeel

23:06 - Raudošais vectētiņš Šodien gāju uz tirgu, bankomātā pie Stradiņslimnīcas vārtiem gribēju izņemt naudu, pēkšņi no slimnīcas vārtiem iznāk pusklibs, vājš, sirms onkulītis un... raud! Asariņas tek, puņķīts tek, actiņas sarkanas... Sirds sažņaudzās, tas skats bij sirdi plosošs! Uzreiz prasu, kas viņam noticis. "Es netieku mājās..." - Kā tā? "Nav naudas taksim" - Vai tad ar sabiedrisko nevar aizbraukt līdz mājām? Un kur viņš dzīvo? "Es neatceros...." Nabaga večuks, vārdsakot, nogulējis slimnīcā labu brīdi un tagad nezina ne rīta, ne vakara. Nezina savu adresi, zina tikai, kā turp nokļūt - lai arī nelikās, ka viņš to droši zina. Zina tikai, ka Āgenskalns, Āgenskalna priedes. Bet kur tieši? Kas vēl pie mājas atrodas? Neko nevar pateikt. Sieva mājās gaidot, sieva esot zvanījusi... Prasu, varbūt mājas numuru zina? Nosauc man sešus ciparus. Par maz! Vairāk viņš nezinot... Liku priekšā kaut kādus ciparus, bet tāpat nesanāca sazvanīt neko. Domāju, varbūt tai nodaļā, no kuras viņš iznāca, tur par viņu kaut ko zina. Prasīju, no kurienes viņš tieši nāca tagad. Sāk rādīt uz visām pusēm, nevar nosaukt... Saka tikai, ka kāju dakterējis... Iesaistījās vēl cilvēki, kas apkārt tuvumā bija, nonācām pie slēdziena, ka jāpiezvana 112. Piezvanīju, sagaidīju ātros (lai gan likās, ka te policijai darbs), atbrauca, sāka izprašņāt večuku. Baigi traki viņam ar to saprašanu un runāšanu. Ātrie sāka prasīt, vai viņam nav kaut kādi dokumenti. Meklēja dokumentus, ieraudzīja zemē kaut kādu SEB bankas čeku nokritušu, cēla augšā, tas esot kaut kāds dokuments... Skumjš skats. Un viņam esot 73 gadi. Sauca savu vārdu, uzvārdu, bet arī nesakarīgi - tā arī nesapratu. Nu, ja arī es būtu uzreiz prasījusi vārdu, uzvārdu, tāpat jau neko nevarētu iesākt ar to, nav man nekādas pieejas personas datiem, sevišķi ielas vidū, ar Ādamu pie rokas. Dokumentus neprasīju, jo pat neienāca prātā, ka viņam tādi varētu būt. Skatos, kā tie ātrie viņu prašņā, un beigās izrādījās, ka ir gan kaut kāds dokuments, noskaidroja kas viņš ir, un droši vien atrada veidu, kā viņu nogādāt mājās - es gāju tālāk uz tirgu. Visi tādi iecietīgi un saprotoši, žēl večuka. Bij skaidrs, ka nav dzēris, bet tikai pamatīgi izmisis un apjucis. Cerams, ka viss nokārtojās labi un sieva savu vīreli sagaidīja ātri un veiksmīgi, un turpmāk uzmanīs, lai viņš tāds viens un nesakarīgs neklīst pa pasauli, kā nabadziņš

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..