|
|
|
Februāris 24., 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 01:48 - Vīriešdiena ;]]]
Braucot mājās no centra, pa radio izdzirdēju un atcerējos, ka šodien tipa Vīriešu diena esot. Domāju, nu varbūt kaut kā apsveikt savējo ar? Kāpēc ne, ja jau ir iemesls?
Mammai šito stāstu, un viņa uzreiz pastāsta, kas tikko bijis: ienācis Juris (pusbrālis mans pa tēva līniju, pus mūžu Krievijā dzīvojis) pie fātera, un manai mammai demonstratīvi noteicis, "Spasibo za pozdravļeņija, spasibo..." Mamma brīnās - a kas par svētkiem? Un Juris brīnās, saka, itkā jūs nezinātu, kas ir 23. februāris! Itkā nebūtu jāapsveic vīriešus!
Tajā brīdī fāteris iejaucies - "A tu armijā dienēji?!" 8)) Šitie esot Padomju armijas dibināšanas vai kaut kādi tur svētki...
Mamma Jurim rāda "čok-čok" pie deniņiem - "Ti vabše znaješ, gde živjoš?" :P Lai Latvijā svinētu PADOMJU armijas svētkus kaut kādus... Lai viņš vispār necerot...
Tagad es domāju, ka viņš uz mani arī droši vien izbesījies, ka neapsveicu :))) Bet nu ok, mamma viņam visu apskaidroja.
Bet nu ja neuztvert to kā Padomju mantojumu (8. martu jau arī mūsdienās atzīmē, kas uzskata par vajadzīgu), bet kā kārtējo iemeslu kaut ko kaut minimāli pasvinēt, un šajā gadījumā uzsvērt vīriešus, tad kāpēc ne!
Tā nu es mājās pa fiksam uztaisīju ābolkūciņu, un šoreiz ābolus rīvēju, lai virsma līdzena, un no jāņogām un upenēm "uzzīmēju" divas sirdis... Un pasniedzu Suslim kā sveicienu Vīriešdienā. Nav jau jāpiemin kaut kādu armiju, vienkārši iepriecināju Susļiku. Viņš bij tāds drūms, iegruzījies savā maketējamā grāmatā, pasaucu viņu uz virtuvi, un - surpraaaaiz... Bij forši. Palika tāds omulīgāks pēc tam. Un galvenais, ka kūciņa dievīga. Noķēru tieši īstajā brīdī, nebij ne jēla, ne piedegusi, bet gaiši brūnām maliņām, irdena tāda. Super. Un tā garša svaigai, tikko ceptai plātsmaizītei, ah... Vārdakot, viss forši.
Vienojāmies, ka atzīmējam gan Sieviešdienu, gan Vīriešdienu, nu, šitādā veidā. Man viņš drīkst atnest kādu puķi ar, uz to 8. martu ;]
|
Reply
|
|