|
Oktobris 15., 2004
lyrfeel | 16:22 - Es mīlu dabu :) Šodien man bij jāiet ārā no mājas, konkrēti - pie ārsta, atrādīties. Aizgāju, bet tur bij 7 cilvēku rinda (parasti 1 cilvēks ārstam aizņem 15-20 min. laika), ko nolēmu nesēdēt un negaidīt. BET
es tik ļoti priecājos, ka man bij tāda nepieciešamība izlīst no mājas, jo pa to īsto ceļu no mājām līdz Stradiņiem paspēju patiešām izpriecāties, cik skaists ir rudens! Debesis plašas, saulīte spīd, krāsainas lapas virupuļo apkārt, koku garie, zemie zari un arī galotnes kā palēninātā filmā līgojas, slimnīcas teritorija gandrīz tukša, Asnāte tikai iet un uz ausīm klausās Richard Marx Greatest Hits - vispiemērotāko soundtrack šādai rudenīgai pastaigai. Speciāli gāju ar līkumu, lai varētu ilgāk izbaudīt šo brīdi, jo ilgi nebiju bijusi ārā un tik drīz nebūs vēl tāda iespēja. Nu, tas bij tik piepildīts, saviļņojošs laiciņš...
Atnācu mājās, un, kamēr vēl satuntuļojusies, izgāju mājas dārzā. Tur viss tāds tukšs, puspamests... Daudz lapu, kuras vajadzētu sagrābt... Paņēmu garu grābekli, lielu bļodu, un no "Grāfenštein" šķirnes ābeles sabakstīju lejā ābolus. Šitie ir tādi palaidņi, ka paši īsti negrib krist lejā, un dažreiz pat visu ziemu paliek kokā. Lieli, dzelteni, sulīgi, un kā viņi smaržo... jē! Man ir āboli! :D
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |