|
|
|
Septembris 14., 2007
15:59 - Raksts par Kalvīti
Kalvīša kungs
ivans susāņins (R vīns)
14. septembris (2007)
11:53
Es nesekoju politiskās arēnas notikumiem, ja nu vienīgi pa ausu galam. Ik pa brīdim sanāk kaut ko dzirdēt par notiekošajiem procesiem un tieši tāds informācijas filtrs sekmēja manas tēzes attīstību. Tēze sastāv no apgalvojuma, ka parasto pilsoņu vērtējumi un domāšanas virziens tiek viegli paredzēti, ievadīti pareizajā gultnē un projecēti.
(Raksts publicēts nerediģēts)
Tas nozīmē, ka, ja pasniegtā informācija tiek parādīta kādam izdevīgā gaismā, ticēt tai ir visai neapdomīgi. Kā lai tic jaunumiem vai ziņu portāliem?
Atliek vien sagaidīt kaut vienu jaunumu par sfēru, kurā esi kompetents un nekas cits kā žurnālistu tiekšanās pēc interesanta materiāla nav saskatāms. Savukārt, ja visu jezgu pavēro bez domām un novērtējumiem, tās samākslotība ir acīmredzama. Nevēlos tagad te spriest, kas ar to nodarbojas, es vienīgi pamanīju šādu tieksmi. Proti, ka viss, ko mēs lasam masu medijos, redzam televīzijā, ir lielā mērā neaktuāls un arīdzan nereāls. Piemēram, ne tikai notikumi tiek apspriesti manāmi pārspīlējot to īsto nozīmi, bet arī personības, ko redzam ņirbam ekrānos, dažos gadījumos nebūt nav īstas.
Pats būtiskākais. Piesaucot Peļevina garu, uzsveru, ka mūsu politiķi nav īsti. Es oficiāli paziņoju, ka vismaz ministru prezidents Aigars Kalvītis pēc manām domām nekad nav pastāvējis kā personība. Tas vienkārši ir izdomāts tēls. Sāksim ar dokumentālām liecībām.
Pirmkārt, es nekad neesmu viņu redzējis. Var sākt diskusiju par to, ka viss, kas nav reāli sataustāms, nepastāv, taču dotajā gadījumā es turpinu atkārtot. Es neesmu redzējis Aigaru Kalvīti. Uzpeld R. S. Vilsona grāmatas fragments, kurā divi varoņi strīdas par to, vai Zeme ir apaļa. Viens apgalvoja, ka Zeme ir plakana, tikai zinātnieki baltos halātos izdomājuši sazvērstību un māna mūs. Otrs argumentēja pretējo viedokli ar ēnu, ko Zeme met uz mēnesi. Ja reiz tā ir apaļa, tad arī planētai jābūt lodveida. Un strīda inciators atbild ar ģeniālu pieņēmumu - "Bet monēta jau arī met apaļu ēnu, bet tā taču nav lodveida".
Tādējādi es šaubos jau par pašiem pamatiem. Tas, ka esmu redzējis Kalvīša kungu televizora ekrānā vai avīzēs iespiestajās bildēs, vēl itin neko nenozīmē. Viss sākās ar metaforisku augstāko varas aprindu pārstāvju mistisko nepieejamību, bet pārvērtās pārliecībā.
Otrkārt, palikt ministru prezidenta amatā pēc visa, kas notiek valstī (ja ņem par pamatu vispārēju neapmierinātību ar finansiālu stāvokli), nav iespējams. No tā izriet, ka viņa radītājiem vai nu nav pieejama informācija par tautas viedokli, vai viņi veicina neapmierinātības pieaugumu valstī. Un koncentrē to uz izdomātu personu. Dotajā gadījumā uz Aigaru Kalvīti. Tas ar nolūku izveidots patukls, lai proletārieši varētu nikni kritizēt viņa apetīti uz kopējās nabadzības fona. Ne velti iepīts epitets Cūkmens, un Kalvīša kunga izmēri pamazām aug, proporcionāli politikā pavadītajiem gadiem. Grūti apstrīdēt to, ka mūsu darbaļaužu realitāte izslēdz jebkādu iespēju pampt aiz labklājības, tādējādi Kalvīša kungs vienkārši neatbilst realitātei.
Jādomā, tā ir kļūme. Vai tad var pieļaut, ka cilvēks, kas parādās masu medijos ar cinisku smaidiņu uz sejas (kas aizvien vairak grimst tauku krokās http://www.tvnet.lv/zinas/images/upload/kalvis_l_8.jpg), varētu būt reāls cilvēks? Viņš taču sen būtu nomiris zem lāstu sloga, kas birst pār viņa galvu. Nedz atvainojies, nedz konkrēti kādus vārdus tautai veltījis viņš nav, vismaz tā izskatās. Tādējādi sanāk, ka Kalvīša kungs dzīvo izolētā, ar parastiem ļaudīm nesaistītā pasaulē, siltumnīcā, dobē, un viņam nav vajadzības runāt ar pelēko masu, kas ir bezspēcīga. To pierāda kaut vai neliela piebilde pie ministru prezidenta CV ministru kabineta lapā. Par Aigaru Kalvīti tur teikts "Politiskā piederība : Tautas partija". Es velku paralēles ar vārdu 'piederība'. Ne demokrātija, ne sociālisms. Bet Tautas partija. Vienīgi grūti saprast, kāds tam sakars ar tautu?
Mani tas skar visai minimāli, es tikai norādu uz acīmredzamām dīvanībām. Piemēram, tvnetā bija raksts ar nosaukumu "Basketbola izlases spēlē izsvilpj Kalvīti". Citēju.
"...uznākot Kalvītim, visa Latvijas publika burtiski izsvilpa Kalvīti. Un ne tikai viņam uznākot, bet visas runas garumā. Sadzirdēt, ko viņš saka, praktiski nebija iespējams, tomēr viņš uzcītīgi turpināja vārstīt muti kā mazs robotiņš (!). Ko tādu man laikam savos trīsdesmit gados gadījās redzēt pirmoreiz. Arī lietuvieši (kas bija ieradušies kuplā skaitā) izskatījās izbrīnīti un nesaprašanā."
Ar neapbruņotu aci redzama autora attieksme pret izsvilpto ministru kā pret nedzīvu, neeksistējošu parādību, kas neizpelnās ne mazāko cieņu. Komentāri to ne tikai apstiprina, bet pat papildina (pēc publikācijas to skaits pārsniedza 670). Komentārus studijā.
"Pareizi vien bija.Varbuut saaks tomeer saprast,cik ljoti tauta vinju neciena un nicina."
"Tā viņam arī vajag.Normāla tautas reakcija.Tad,kad viņš beigs par tautu ņirgāties,tauta arī pārstās par viņu ņirgt!!!"
"Tas nav no tiem kas nāks kā vīrs.Ir tāda glumekļu šlaka kas prot tikai debili smīnēt un izvairīties no atbildības.Tie nav vīri bet tēviņi ar mīkstu p---i starp kājām."
"resnais un korumpeetais cuukugjiimis ne to vien bija pelniijis... shii briizha valdiiba nav pelniijusi nekaadu cienju."
"Nevajag svilpt un mūldēt,bet ņemt mietus un izgaiņat to pašapmierināto zagļu bandu kuri noveduši valsti līdz kapītālai ekonomiskai krīzei."
"noedies kaa cuuka"
"Si marionesu valdiiba neko citu nav pelniijusi-izsvilpt!!!"
"labais. taukmuuliitis muusu. dabuuja pa spurslaam."
"to resno muulii vajadzeeja nolinchot...pareizi dariija, ka izsvilpa...preteklis, fu."
"Par izskatu runājot. Tā ir dzīļa psiholoģija, nosauc man kaut vienu ASV prezidentu, kas būtu tik pat nobarojies ka kalvītis, nu nezinu, manuprāt eksistē taču daž ne dažādi līdzekļi, lai uzturētu sevi formā, nu dietas, sports, liposakcija.... vienkārši tautai šis te tēls ir napatīkams, jo simpolizē pārticību, laikā kad citi nezin ko vakariņās pagātavot! un šeit nav svarīgi, vai cilvēkam ir veselības problēmas, vai nav, te ir svarīgs tas kā kalvīti, zemapziņa uztver!"
Un tā tālāk. Viedokļu bija ļoti daudz, taču kopīga gaisotne bija tieši tāda. Pilnībā skaidrs, ka "robotiņš", ja ne rada šaubas par tā fizisko esamību, tad vismaz apkopo tautas neapmierinātību līdz 120 (neapstiprināti dati) kg formātam.
Treškārt, ierosinu paklausīties ministru prezidenta uzvārdā. Pamēģiniet izrunāt viņa uzvārdu vairākas reizes. Centieties to darīt bez domām, bez steigas. Kalvītis, Kalvītis, Kalvītis, Kalvītis, Kalvītis. Mēs slīgstam aizvien dziļāk bezrūpīgā mierā. Kalvītis. Visas problēmas atstājam ārpusē kā ceļa koferi aiz durvīm... Kalvītis. Mūsu ķermenis atbrīvojas no noguruma, muskuļi atslābst... Sākumā atslābst pēdas, tad ceļi... Kalvītis. Mēs nejūtam ne mazāko uzbudinājumu, vēlmi pārtraukt šo relaksācijas procedūru. Aukstumu nomaina siltums. Ir patīkami. Kalvītis.
Un tagad atgriežaties pie datora ekrāna un padomājiet, cik dīvaini skan uzvārds Kalvītis. Manuprāt, jau pašā uzvārdā ir ietverts absurds. Nav brīnums, ka tā īpašnieku nodēvē par mazu robotiņu.
|
|
|
