Mīļās muļķībiņas - Rīgas Svētki 2007

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Augusts 19., 2007


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
23:41 - Rīgas Svētki 2007
Drusku dabūjām mēs ar to prieku pasmelties!

Uztaisījām baigo avantūru vakar - sadomāju es aizbraukt uz Vecrīgu, "paostīt", kādi tie svētki notiekas, un pierunāju vīru braukt līdzi! Ar visu mazo pekselīti mūsējo 8]

Visvairāk gribējās aiziet uz Kronvalda parku, paskatīties, kas tur ar tiem gaismas smukumiem. Bet tur viss tikai tumsā, naktī... Vēlu jāpaliek... Bet tad nodomāju, a kas, kad briesmīgs notiktos, ja beba šito vienu reizi tiktu nolikts gulēt vienu stundu vēlāk nekā parasti? Kāda viņam vaina pačučēt ratos, paēdušam, siltumā, sausumā ratos? Nav takš ziema, pie tam senči blakus, tātad sirdsmiers un drošība arī viņam būtu! Kāda vaina, ja mēs vienreiz divatā+[mazais līdzi ratos]pa naksnīgo pilsētu svētkos pastaigātos?

Tad nu savācu visu vajadzīgo, ietinu siltu pudelīti karstā dvielī, saģērbu mazuli silti un omulīgi, astoņos vakarā iekāpām pie mājas pieturas 7. autiņā, mierīgi aizbraucām līdz Vecrīgai, aiz tilta izbraucām pa tuneli, aizripinājāmies līdz Doma laukumam, līdz Līvu laukumam, Bastejkalnam. Tur kanālmalā uz soliņa mierīgi pabarojām bebsi, tad tētis viņu smuki panēsāja rokā, Ādams dabūj paskatīties, kas apkārt notiekas. Tad jau bija pusdesmit, un Ādamkūka, ne vārda neteicis, aizmiga ratiņos, kamēr klīdām pa centru, meklēdami pieejamu tualeti.

Cepumi un ābolīši man bija līdzi, Centra Narvesenā nopirkām divas karstās šokolādes dzērienus (besī man, ka tie vāciņi ir lielāki, nekā krūzītes, neder), un ripinājāmies uz Kronvalda parku.

Pa gabalu jau dzirdu - mūzika skan, gaismas ņirbinās, kaut kas smuks tur ir... Gāju un nespēju noticēt, ka esu centrā un pie tam naktī! Un vēl pie tam ar vīru!! Aj, cik sen jau man tā bij gribējies! Un re, viss, ko gribu, agri vai vēlu kaut kādā izpausmē piepildās.

Izstaigājām visu parku, izvairījāmies no pūļu sastrēgumiem un no atrašanās tieši pie tumbām, lai pārāk netraucētu mazo. A kas viņam - gulēj kā lācēns, muti iepletis :D

Man patika tie baltie kociņi un baltās bumbas, un strūklaka, protams. Bet visinteresantāk man bija pavērot tos zaļos lāzerus! 8]] Nebij vēl dzīvē gadījies. Bet pa TV visādos klipos un koncertos tik daudz redzēti 8D Beidzot papētīju tuvumā un pajūsminājos kā mazs bērns :)))

Salūtu īsti neredzējām - bija koki priekšā. Bet dzirdējām! 8D

Nekādas citas atrakcijas parkā nesagaidījām, un bija arī laiks taisīties uz māju pusi - baidījos, ka Ādams kuru katru brīdi var pamosties. Parasti šajā laikā viņš tikai tiek likts gulēt. Bija bez 20 vienpadsmit.

Biju domājusi braukt mājās ar autobusu no pieturas pretī Stockmann. Bet kaut kā neaprēķināju, ka pa 20 minūtēm turp nenokļūsim! Drusku pārņēma panika - citi transporti jau vēl iet uz Āgenskalnu, bet rati visos neielīdīs...

Un, galvenais, šito visu apjēdzu brīdī, kad bijām pie Nacionālā teātra, Skatos - tur takš 5. trollejbusa pietura! Skatos vēl - trollis pēc 2 minūtēm nāks! Un nāca ar 8] Nu tik veiksmīgi sanāca! Trollis tieši tas, kurš mums vajadzīgs, līdz pašiem Stradiņiem kas brauc, pie tam tukšs un tieši laikā! :D Biju tiešām aizmirsusi, ka no tā rajona tieši ar šito var braukt.

Pa tiltu braucot, drusku salūtu redzējām. Bija jocīgi nedzirdēt salūta šāvienus un strauji attālināties vēl.
Eh, 20 minūtēs bijām mājās :) Kas ta mums te no Stradiņiem ko neatripināties.
Bēbis visu ceļu ne aci nepamirkšķināja ;) Kā bij nolūzis pusdesmitos, tā nepamodās līdz pat mājām. Bija kā uz nakti aizmidzis.

Bet vajadzēja viņu modināt, jo svaigu pamperu jāuzvelk un naktsdrēbītes. Un, galu galā, jāiedod pēdējo pirmsmiega porciju piena, citādi pamodīsies septiņos un būs galīgi badā.

Mīļi pamodinājām abi reizē viņu, viņš tik apmulsis, bet priecīgs bija :D
Apkopu, paēdināju, samīļoju es, samīļoja tētis, nolikām tādu pilnu punci gultiņā, kņuzi mutē, un tāds viņš arī palika. Aizmiga uz vietas :) Mans superīgais bebsis! Visu dienu - neviena kreņķa, nekādu problēmu ar viņu. Mēs ar vīru varējām pabaudīt izgājienu no mājas vēlu vakarā, pa ilgiem laikiem beidzot, un mazajam pilnīgi vienalga - apkopts, aprūpēts, pabarots un senču tuvumā, kā vienmēr!

Es arī pa taisno gulēt, un visi smuki līdz deviņiem nočučējām... 8]

Neko daudz vairāk jau šovasar neiesāksim... Bet būs nākošais gads, nākošā vasara... Būs gan daudz savādāk, jo ap šo laiku nākošgad viņš noteikti jau desos pats uz savu galvu, un nevarēs tā vienkārši ratos ielikt un stumt, kur gribu... :D Toties tad jau varēs ņemt līdzi un rādīt foršus pasākumus pasaulē, un priecāties kopā! :]

Karoč, šitie Rīgas svētki (kas sakrita ar Ādamuka 5 mēnešu jubileju) bij viena kolosāla diena! Pareizāk - vakars un nakts! :D

(saki)


> Go to Top
Sviesta Ciba