|
|
|
Augusts 16., 2007
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 15:10 - Apjaušu kaut ko svarīgu
Es, beidzot - 23 ar pusi gadu jaunumā - sāku saprast, kas es esu un uz kuru pusi šajā dzīvē virzos. Kas man patīk un kas man būtu jādara.
Esu valodnieks. Patīk viss, kas saistīts ar svešām un pazīstamām valodām. Patīk pareiza, korekta izruna, stils un gramatika.
Jābūt vismaz vienai lietai cilvēka dzīvē, kurā tas labi orientējas vai vismaz cenšas, pat ja ļoti daudz vēl jāmācās, lai sauktos par speciālistu.
Man šī lieta ir viss, kas saistīts ar izdomātu, dzirdētu, uzrakstītu un izlasāmu vārdu. Man tik ļoti patīk lasīt! Patīk literārās fantāzijas lidojumi, patīk cilvēku biogrāfijas, personīgo domu atspoguļojums, patīk iepazīt citu cilvēku rakstīšanas stilus un manieres, tā iepazīstot tos cilvēkus pašus. Mācīties kaut ko no katra no viņiem. Patīk arī pašai tērpt domas vārdos. Pareizāk - ķert domas. Lūk, kā tas saucams. Jo domu jānoķer, lai paspētu to uzrakstīt. Tāpēc forši noder poligrāfiķa diploms. Vispār es izvēlējos vispiemērotāko profesiju, kādu vien varēju sev iegūt! To es tagad saprotu! Jo, kad beidzot atsākšu pa īstam strādāt, man darbs būs saistīts tieši ar teksta ievadīšanu, korekciju, samaketēšanu, stila un gramatikas ievērošanu, un protams - lielu, lielu informācijas daudzuma izlasīšanu! Tāpēc mans lielākais aicinājums ir nevis reklāmu, logo, vizītkaršu, plakātu utml., bet gan daiļdarbu maketēšana!
Tas nozīmē, ka "caur" mani "izies" romāni, noveles, biogrāfijas, stāsti, pasakas, dzejoļi, poēmas, eposi... Jo, lai varētu ar darbu strādāt, gribot negribot tas darba gaitā tiek izlasīts. Nu sapnis tas ir, ne darbs! Visi jaunākie literatūras fenomeni, atklājumi, jaunie rakstieki un leģendas! 8)
Nu, okej, maketēšana ir darbs. Bet zināms, saprotams un padarāms darbs! Lūk. Gribu strādāt kādā izdevniecībā, kas tieši šādu darbu piedāvā, un tas nav nereāli, es tam ticu! Tikai jāsāk! Heh, kad rakstīšu pieteikuma vēstuli, varbūt iekļaušu kaut ko no šī raksta :DDD Viņi mani gribēs, viņiem mani vajag! 8]
Ļoti mīļa man ir angļu valoda. Ar to man ir, es pat teiktu, ļoti intīmas attiecības. Tādā ziņā, ka to mācījos pārsvarā individuāli un patstāvīgi, un angļu valodā rakstīju ļoti personiskas lietas, man pat ir atsevišķa vairāku sējumu dienasgrāmata, ko rakstīju tikai angliski, un tā sastāv no vēstulēm manai pirmajai lielajai "teen love", un kuras nekad netiks nosūtītas. Oj, un dzejoļi! Tos gan kādreiz var nopublicēt, kad saņemšos. Un vēl tāda īntīma lieta ar to angļu valodu, ka galvā un pirkstos tā man ir, bet nekur īsti publiski pielietot nesanāk. Esu palīdzējusi visās savās skolās angļu valodas stundās klasesbiedriem un tamlīdzīgi, bet sertificēts tulks neesmu, un neviens cits mani par pilnu neņem un nav jau, ko piedāvāt. Es apsveru domu apgūt angļu un vēl kādas valodas augstskolā, svešvalodu fakultātē kādā, jo tā ir otrā lieta aiz poligrāfijas, kas man interesē, bet augstāko izglītību poligrāfijā Latvijā iegūt nevar. Bet, no otras puses, ja es to angļu valodu sākšu pa nopietnam un pa dziļam zubrīt (arī tās nianses, kas man neinteresē - lai gan, īsti nezinu, kas tās varētu būt), tā man varētu vairs nepatikt un sāktu apnikt. Nu, ja tas kļūtu par pienākumu un atbildību, vairs īsti nebūt tāda sirdslieta. Bet nu šo laiks rādīs.
Un vispār - manī "briest" romāns. Un laužas pa visiem galiem ārā, tāpēc tik daudz un gari rakstu. Lauzīsies, kamēr neiznāks pats. Tikmēr viskaut kas cits arī iznāk. Hmmm... Kā tādi [augļa] ūdeņi! Ūdens gabali. Heh, es vispār varu rakstīt un rakstīt un būtībā neko nepateikt! Kā šajā, pēdējā rindkopā ;DDDD... Un varbūt vēl kaut kur... Bet tā doma varētu būt tāda, ka šī spēja ir kaut kur jāizmanto, ja jau dota!!! Lūk.
|
Reply
|
|