> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 27., 2006

lyrfeel

17:17 - VAI MANU DIENIŅ!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! AAAAAAAAAAAA Jūs zināt vispār, kas noticis...? 8) Asniņš nevar parunāt... Man vispār nav, ko teikt, es šito nevaru tā vienkārši izstāstīt... Pirms pieciem gadiem, šajā dienā es uzzināju, ka grupa, par kuru es fanoju nezincik gadus un neiedomājamos apmēros, izjuka. Pārstāja eksistēt. Aizgāja visi pieci katrs savu ceļu... Daži solokarjerās, daži uz Tibetu, un vismaz vienam piedzima 2 bērni... Es nestāstīšu, ko un kā es pārdzīvoju un kam izgāju cauri, kamēr samierinājos, ka jādzīvo tālāk :D Man ir tik nenormāli daudz, daudz, daudz kas ar to saistīts, ko tik es nedarīju... Un viss man ir kaut kur pierakstīts... Pie tam tikai un vienīgi šai grupai pateicoties, esmu tā apguvusi angļu valodu. Lasot un tulkojot intervijas no ārzemju žurnāliem un interneta, rakstot un saņemot simtiem vēstuļu no citiem tādiem kā es, karoč, nenormāli, nenormāli daudz kas ir bijis... Atceros, ka piedalījos masveida petīciju sūtīšanā un lūgšanās, kaut nu tā grupa vēl neaizietu, lai sniedz vismaz vēl vienu pēdējo, atvadu koncertu, vēl vienu singlu, vēl kaut ko... Bet viņi - ne un ne.... Es divus gadus pasēroju, tad jau cita, pieaugušo dzīve sākās, man tagad pašai ir ģimene un citas intereses, to mūziku neesmu labu laiku klausījusies... Ah, tā mūzika! Tas ilgus gadus bija mans antidepresants, mans patvērums, mans prieka avots.... Un šodien es uzzinu: One of the decade’s most successful pop bands FIVE today announced that they were reforming after a break of Five years. At a press conference held today at the Bar Academy Islington in London, the four former members announced they would reform and record a new album. Es jau nepsihošu tagad, neraudāšu aiz sajūsmas, nelekšu pa gaisu :) Ir pāri tas vecums, ir pāri pārdzīvojumi, ir jau pavisam cita dzīve un dzīves uztvere. Bet nu šitās sajūtas aprakstīt grūti. Tas ir no sērijas - kad kaut ko ļoti, ļoti vēlies, atsakies no tā un aizmirsti to! Un tad, kad pienāk laiks, tad tas arī piepildās :) Es tagad meklēšu rokā tos cilvēciņus, ar kuriem par visu šito sāgu kopā priecājos un bēdājos pirms daudziem gadiem, tādu kā atceres vakaru - salidojumu varētu uztaisīt... :D Varbūt pat tikai virtuāli! :)) Bet man IR jāpadalās ar kādu šitajās vēstīs, ir jāpadod tālāk, ir jāpastāsta.... Just look who's back 8)

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..