|
|
|
Jūlijs 18., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 21:43 - Cēsis 800
Biju sestdien no agra rīta līdz pašam vēlam vakaram.
Nospēlējām diezgan sūdīgi, netika ievērotas burtiski nekādas ētikas normas. Bet, paldies Dievam, publika nebij liela, tāpat mūs neviens tur nepazina un neatcerēsies :D Vienīgi pieredze kaut kāda klāt nākusi - kā ir spēlēt impro teātri brīvā dabā. Nu - vienkārši "nav tas", kas Hamletā.
Diena bij piesātināta ar dažādu mūziķu uzstāšanos uz daudzajām skatuvēm Cēsu centrā un apkārtnē, par velti dalīja Kolu, daudzi pasākumi bij par velti. Bet kur varēj vispār kaut ko nopirkt, tur rindas nenormālas... Lūk, kas man nepatīk masu pasākumos - masas! :D
Man bij septiņas stundas, ko vajadzēja kaut kā novilcināt līdz brīdim, kad tiktu mājās. Savā nodabā izstaigāju visas skatuves, apostīju gaisu, papētīju Cēsu ielas, kafejnīcas, veikalus, aizgāju tālāk par svētku zonu, uz kluso rajonu, tur tik smuki, kārtīgi, tukši un klusi viss, tāds miers no visa... Pa Dzintara ielu izstaigājos, līdz lejai un atpakaļ.
Padzēru baltu kafiju kādas viesnīcas ārējā kafejnīcā, grauzu rupjmaizes grauzdiņus ar ūdeni, pastaigājoties pa parku gar dīķīti ar strūklakām, skatījos melnos gulbjus. Kādas 2 stundas paklausījos Paula koncertu.
Tad pievienojos kompānijai, ar kuru kopā aizgājām uz kādu bāru, un pie ieejas man prasīja dokumentus!! Tā bij anekdote :D Es jautāju tam apsargam, kā ir - vai viņš man nedod 21 vai 18 gadus? ;))) Jauks kompliments 22 gados, ne :D Brīnumainā kārtā man tieši bij pase līdzi, ko parādīt. Apsargs ne grimasi neizmainīja, ietrenējies aplauzties un to neizrādīt ;)
Padzērām ar kompašku tēju siltu, jo vēss jau bija, bāriņš lejā pilnīgi tukšs no cilvēkiem... Tad nāca pulkstens 23.00, gājām uz to lākturu gaismu izrādi, "Teiksmu par Cēsīm". Atkal šausmīgas tautu masas... Sēdēt, protams, nedabūjām. Arī kājās stāvot neko daudz no izrādes saskatīt nevarēja, tikai korīti. Pašus solistus un dejotājus bij problemātiski ieraudzīt. Bet tās vispār bij mocības - 14 stundas pavadītas bij, visu laiku staigājot, staigājot, staigājot... Pie tam riktīgā saulē. Kaut kā bij šaušalīgi nomocījusies mugura, nekādi izlocīties nevarēju, lai būtu ērti stāvēt, vislaik grozījos. Un ceļi no noguruma trīcoši un ļodzīgi, un sāpīgi. Tas bij traki, vienā dienā šitik daudz. Plus vēl miegs. Lab, ka izrāde tik stundu bija, tāds super duper īpašs nekas nebija. Smuki bij, kā korim virsū bij pārvilkts tāds kā plīvurs un šie no apakšas ar rokām bakstot radīja viļņojošas jūras efektu, kopā ar zilām un sarkanām gaismām. Tas bij oriģināli un smuki.
Protams, krāšņs bij salūts. Patika tas moments, kad viena raķete izšāvās no pils torņa debesīs, bet otra tādā slīpā leņķī uz leju, pāri cilvēku galvām tieši ezerā iekšā, pie strūklakas, un tajā pašā mirklī no ezera (vai kaut kur tuvumā :P) sākās tas īstais salūts. Tas bij forši uztaisīts.
Mājās biju ap diviem, totally exhausted. Mīļums sagaidīja mani ar iesildītu vietiņu zem sedziņas... 8) Mmmm, cik salda bij atkalredzēšanās pēc 2 dienu prombūtnes, jo es pirms tam takš darbā diennakti biju... 8]]
Nogulēju kādas 10 stundas, un nākošajā rītā pat nekas nesāpēja - ne mugura, ne ceļi! Vai nu labi izgulējos un atpūtos, vai arī tomēr kaut kā uztrenētas tās kājas ar visām vakaru pastaigām, es jau daudz vazājos ar kājām pa pasauli.
Kaut ko tamlīdzīgu varētu atkārtot pēc kādiem vairākiem gadiem moš, anyway! :D Nez, kura ir nākošā pilsēta, kurai varētu būt kāda apaļa, grandioza jubileja?... 8)
|
Reply
|
|