Gribējās tomēr iepukstēt 1. septembra dienas notikumus :) Vispirms jau, skola pati: pilns ar veciem purniem, pilns ar jauniem purniem, audzēkņiem un skolotājiem.... Satikšanās, apkampšanās, apjautāšanās par dzīvi. Īstenībā bij arī šai dienai vajadzīgā pacilājuma sajūtas deva un sajūsma. Ir ok, ir ok skoliņa man, grēks sūdzēties.

Pēc sanākšanas - mācītāja uzruna Pētera baznīcā, fotogrāfēšanās, tad sanākšana katrai grupai savā klasē, un pirmā audzināšanas stunda pie audzinātājas. Arī tīri ciešami. Pēc tam jau panesās šīs svinīgās dienas neformālā daļa ;)

Vispirms aizkāpām pie Astras un Vikša, sagaidīt Astru pašu ar Uģi... Lai kopā dotos atbalstīt Viksi jaunā Fabrikas realitātes šova atlases kārtā. Savācāmies ap 8 cilvēki - vesels miessargu bars un fanklubs :))) Viss bij baigi forši.

Pēc tam puse paklīda kur nu kurais, un pēc tik spraigas un atraktīvas dienas man jau gribējās kaut kur vienai nolīst, bet kaut kā tomēr to neizdarīju un pievienojos pa pusei jaunsavāktajam bariņam tusēt pa Vecrīgu. Ārprāc, cik daudz paziņām un draugiem var uzskriet tādās massu staigāšanas dienās! :D Foršs pasākums bij jautrā lielās picas ēšana iekš Chilli Pica, jo bieži šādus priekus nepiekopju.

Atkal puse kaut kur paklīst, puse atkal uzrodas (un tas galu galā nav nemaz svarīgi), paklausījāmies Doma laukumā Jay Stever. Bet kad uzkāpa Ne Plagiat, jau palika drusku neincanti... Vakars beidzās ar saldējuma saēšanos un filmas skatīšanos jaukā kompānijā :)

P.S. Man bij kājās debīlas, debīlas, debīlas zandales, kas pēc 15 h staigāšanas apkārt pa pasauli radīja sajūtu, ka tiek iezāģēta Ahilleja cīpsla. No autobusa līdz mājām cietu milzīgas, asas sāpes, un to atskaņas bij jūtamas vēl šodien. Bet nu jau ir Ok. Viss ir Ok. Pirmā reālā skolas diena cauri, bez starpgadījumiem, un jau ar sēdēšanu 3 h ilgāk, skolas audzēkņu padomes telpā, kas nu ir kruti izremontēta.

Soma sakrāmēta, drēbes saliktas, miedziņš arī tuvojas maigi un nenovēršami, laikam jau jādodas savā lielajā zili zaļi rūtaini svītrainajā migā :)