|
|
|
Aprīlis 9., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 12:12 - Dear
Vakar no rīta izlīdu no mājas ārā, izgāju uz savas klusās ielas, ieraudzīju, kā saule spīd bezmaz no visām pusēm virsū, visapkārt kluss un tukšs, asfalts un bijušais zālājs ir sausi, putekļaini, un smaržo pēc kaut kā, kas tik stipri atgādina bērnību, bet galvenais - vasaras, kas bijušas, un vasaru, kas tuvojas!
No aizkustinājuma un atvieglojuma, ka drūmā un aukstā ziema ir pārdzīvota un izdzīvota, es tās ielas vidū kā sīcītis apraudājos no laimes, goda vārds... Uz ausīm vēl Dawson's Creek OST, īsta pavasara izlase... Tik šausmīgi labi sajutos! Tik laimīga.
Man pēdējā laikā sanāk riktīgi bieži raudāt, it kā es būtu galīg pinkšķule, bet tas īstenībā ir no stiprām, stiprām laimes jūtām, emociju uzplūdi, kuri citādi neprot izlauzties, kā vien asaru veidā... 8) Esu ļoti laimīgs cilvēks, esu veiksminiece!
Varētu jau vienkārši pieņemt visu šo kā kaut ko pašaprotamu un ne par ko nebrīnīties. Bet tā būtu vienkārši savas laimes neapzināšanās un NENOVĒRTĒŠANA, tā ir lielākās daļas cilvēku problēma un neapmierinātības ar dzīvi cēlonis.
Bet man tā nau. Es zinu, kāda ir dzīve pilnīgā elles pakaļā, un viss tas, kas notiek tagad, ir atpestījums, mana debesu svētlaime šeit, zemes virsū! Tagad vairāk nekā jebkad agrāk man ir tāāāāāds dzīvesprieks! Nu, kā lai neraud? :D
Saldākās asaras ever... 8)
|
Reply
|
|