|
|
|
Aprīlis 2., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lyrfeel | 20:43 - No vakardienas man ir jauns dokuments ar manu vārdu, uzvārdu un adresi
Jasmīnu zaļā tēja ir garšīga, labi smaržo un labi garšo, labprāt tagad dzeru to, Ceilonas tēja gan ir puj, manuprāt.
Mājās mums ar mīļumu ir iecienīts cigoriņu dzēriens - cigoriņu sīrups pustējkarote, ar ūdeni un pienu, un diviem cukuriem. Garšīgi, omulīgi, forši.
Man vēl patīk šķīdināt krūzē puskubiņu Knorr buljona, iebērt drusku siera kubiciņus, kas paliek mīksti un drusku pašķīst tai buljonā. Nekā veselīga tur nav, bet īpaši kaitīga arī ne. Toties smaržo un garšo patiešām labi, sevišķi ar kādu pīrādziņu, vai rupjmaizi ar sviestu.
Augļiem mājās jābūt vienmēr. Tāpat kā maizei, pienam, sieram, olām un kaut kādai gaļiņai. Tad netrūkst nekā. Viss ir forši. Tagad pat kompīc iraid, vakar nosēdēju labu brīdi un urķējos pa Ilustratoru, bikiņ jāapgūst to programmeli, lai var tai skolā līdzi tikt darbos... Un gribas jau kaut ko sakarīgu padarīt.
Mīļums vienkārši nu... Nezinu, kā pateikt. Vienkārši Asniņš mīl.
Tagad bikiņ grūti ir ar to, ka muz. centriņš, kas man vienmēr pie gultas ir bijis, tagad atrodas otrā istabā, pieslēgts kompim. Kompī arī ir miljardiem gigabaitu labas mūzikas, arī var sēdēt un klausīties, bet, klausīties strādājot - tas tomēr ir kaut kas cits, nekā klausīties atpūšoties, izklaidējoties vai... ;)
Ar laiku jādabū tumbiņas.
Ir lietas, ko man gribas tagad darīt. Ne tieši tagad, bet tuvākajā laikā, pēc iespējas tuvākā, brīvā laikā:
dabūt superīgu dziju, vēlams violetrozā, adatas un uzadīt kaut ko mugurā velkamu. Dikti gribas. Ja izdomāšu, ko tieši, tad arī - patamborēt, uztamborēt kaut ko. Pagaidām vienīgais, ko varu, ir mezglot pīnītes no krāsainiem mulinē diegiem un ar parastiem diegiem lāpīt cauras zeķes un drēbes. Rokdarbi man padodas. Ā, un vēl ko man ļoti gribas - dabūt izšūšanai piemērotu audumu, vēl vairāk krāsainos mulinē diegus un speciālo izšūšanas adatu, un dabūt sakarīgu ornamentu, ko izšūt krustdūrienā! Lūk, kas man ļoti patiktos!! 8)
Vēl man girbas dziedāt tās vecās, labās, smukās Disneja multeņu dziesmas. Man vesels disks ir salasīts.
Klusām pie sevis arī dziedu. Šūpuļdziesmas vai ko citu. Kaut ko pazīstamu un nozīmīgu. Dušā arī dziedu, tur vislabākā akustika... 8)) Kaimiņiem privātkoncerts pa trubām, he.
Ir šausmīgi mīļi un omulīgi un mājīgi sēdēt vakarā pie krāsns, tēju dzert, klausīties, kā čurkst pagales krāsnī un kaut kāds ēdamais uz plīts, mīļums ir riktīgs pavārs. Tikai diemžēl es esmu ņerga ēšanas jautājumos, man grūti pieņemt to, ka pasaulē eksistē sīpoli, pipari un vārīti burkāni. Tā ir problēma, bet es mēģinu laboties. Paskat, agrāk mājas sieru necietu, tagad ēdu ar gardu muti. Ēdienkartē margarīnu nomainījis kārtīgs sviests.
Ir tik forši tā vienkārši iekārtoties uz mīkstā pufkrēsla, atbalstīties ar muguru pret siltu krāsni, paņemt kaut ko graužamu vai dzeramu un skatīties kaut kādu filmu pa TV... Vēlams jau, ka filma interesanta, bet tā reti notiek. Parasti filmas garlaicīgas, un atrodas kas labāks darāms. TV tiek slēgts ārā. Pa naktīm iet "Friends". To gan var pastīties...
Mēs vakar izvazājāmies pa pasauli. Vispirms Spicē sapirkties (mīļums gan teica, ka Spici varētu pārdēvēt par "veikalu, kurā nekā nau", dumja tā pārkārtošanās viņiem), tad ciemos pie kaimiņiem, Jāņonkulim dzimšanas diena bija, sabrauca radi ar visām atvasēm, sanāca jautra pasēdēšana, daudz humora 1. aprīļa svētku ietvaros un vienkārši ģimeniskās sarunās. Tas bij feini.
Vēlāk ciemojāmies Soaphil'ā pie Uģa un Astras un Sienāzīša :) uz filmu vakaru ar tēju, cepumiem, končām un saldējumu. Skatījāmies Jarhead. Atzīstos, ka neko no tās filmas nesapratu 8) Bet vakars kā tāds ļoti patīkams. Pei tam beidzot pa ilgiem mēnešiem satiku Viktoriju, viņa bij atnākusi!
Kā man gribas mājās tagad būt, es jums izteikt nevaru... Mana mīļā māja manām mīļajām lietām un manu ģimeni mana mīļuma personā, m m m
|
Reply
|
|