|
|
|
Jūnijs 11., 2013
09:44
Divus mēnešus nebiju nevienu asariņu izspiedusi. Jaunās tabļetkas tādas interesantas, ka man vienkārši nenāk raudiens, vienīgais kas nāk ir dusmu lēkmes, kad uznāk uzvilkties.
Bet šodien es neizturēju un sirds salūza, lasot par to mazo puisīti Jaunjelgavā, kuram piektklasnieks, nezinu, viens vai vairāki, ir saspārdījuši tur, kur neaizsargātākā un personīgākā vieta. Vienkārši žņaudzās sirds kopā un asaras birst. Kā tā drīkst notikt.... Kā tas mazais jutās... Kas viņam šobrīd prātiņā notiek.... Kā viņš uztver pasauli šobrīd...
Cik varēju, noziedoju. Kaut viņam viss būtu labi, kaut viņš atlabtu tā, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, un lai šīs paliek tikai atmiņas... Lai viņam jauni, mīļi draugi, lai viņš izaug un ciena sevi un citus, lai viņam dzīvē mīļa sieva un mīļi bērni, labs darbs un veselība...!!!!!!!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |