|
|
|
Novembris 16., 2011
01:02
Ar sīko skatījāmies "Mazo Nāriņu". Man tā bērnības mīļākā multene.
Tagad sapratu, ko pa īstam nozīmē "paraut uz nostaļģiju" - pie katras otrās scēnas asaras kā zirņi bira, tā uz emocijām parāva tā multene. Jo es skatos un atceros katru katru, katru skaņu, katru sejas vaibstu varoņiem, un tas viss man dziļi dziļi ar bērnību saistās - faktiski ar bērnības labākajiem brīžiem, jo tieši multenes, šī un vēl daži Disneja gabali, ir vismīļākās atmiņas no bērnības, man tā multeņu skatīšanās, dziedāšana līdzi un visa līdzjušana sagādāja ļoti lielu prieku.
Skatījos, Ādams kaut ko prasa, kas tur notiek - es izraujos no atmiņām, apjēdzu, ka tagad savas bērnības mīļāko, svarīgāko multeni skatos kopā jau ar savu sīci, ir tik daudz laika pagājis, tik daudz ūdeņu aiztecējuši, un vēl trakāk emocijas sakāpa, un tagad vabšē nevarēju pār lūpu pārdabūt sakarīgu vārdu! :D Sviests, nu! :D
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |