|
|
|
Novembris 1., 2010
00:43
Bijām ar Ādamu ciemos pie Zanducs un Gustavs, vakarā jātaisās mājās un jāpaspēj uz autobusu. Saģērbjos, sataisos ātri, ģērbju Ādamu, steidzīgi atvadamies, skriesim uz pieturu.
Kāpņutelpā Ādams uz akmens trepju pirmā pakāpiena sastingst un nodur galvu, samulsis un sašutis... Tur tumšs bija. Es tik steidzos, gribu jau sākt bārties, kas par stāvēšanu, kad tā jāskrien, sak - trīsgadnieki ar savu sasodīto spītību un neizpratni par Rīgas Satiksmes autobusu reto kursēšanu...
Bet nākošo frāzi izdzirdot un situāciju apjēdzot, pati biju tādā šokā, ka gandrīz līdz asarām smējos...
"Kurpīšu nav...." saka Ādams un turpina stāvēt uz akmens trepēm, galvu nodūris un sašutis, skatās uz savām zilajām zeķītēm....
Sajutos tā, ka viņam ir tie tuvu 30, bet man tie 3 gadi..... Jo tāds tas skatiens Ādamam bija!
.....Neko, gājām atpakaļ uz dzīvokli uzvilkt zābaciņus...
Uz autobusu paspējām, ja kas ;D
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |