|
|
|
Augusts 26., 2009
23:13 - Mans klubs
Ziniet, man ir pat tāds sapnis - savs klubs. Kur man būs galvenā teikšana par... mūziku. Ha, tas pat var nebūt MANS klubs. Man, galvenais, teikšanu par mūziku!
Es neeju uz klubiem, jo man vienkārši neapmierina parasta klubu mūzika! Tā ir nejauka. Vai nu par seklu, vai par skaļu, vai par ātru, vai par garlaicīgu, vai par klusu... Dzīvie konči - tas ir kaut kas cits. Tā ir cita vērtība. Un tā arī ir uz katra kluba sirdsapziņas.
Bet man ir padomā TIK DAUDZ kolosālu mākslinieku, izpildītāju, visādu instrumentālu gabalu, kas rada perfektu noskaņu sēdēt, kūpināt dūmu (ok, pati nepīpēju), laiskoties uz ādas dīvāna, čalot ar draugiem vai mīlināties ar kādu, bet galvenais - pabūt ar sevi, padomāt, atpūsties, vai saldsērīgi gruzīties, kamēr apkārt citi tusē katrs savā nodabā.
Domājat, neviens nenāktu, nesēdētu, neklausītos? Domājat, maz būtu to, kam patiktu?
Ta cilvēki nemaz daudzi nezin, ka tāda mūzika eksistē! Iet uz klubu, klausās to, ko liek, un viss! Ka tik popuļarnāks kaut kas. Bet kas ir populārs? Tas ir tas, ko visur var dzirdēt, kas ir pierasts, pazīstams, bet ne obligāti patīkams! Aj, nepatīk man ļoti daudz kas, kas ir populārs. Patīk viskaut kas maz zināms. Visādu filmu mūzika. Ir tik nenormāli daudz labu filmu saundtreku! Tie tak paši par sevi atlastīti kā labākie, attiecīgās noskaņas radīšanai! Lūk, ja no tā visa kaut ko sadabū, ja pieliek vēl viskaut ko mazpazīstamu, neapnikušu klāt, sanāktu kolosāla chill-out vieta, kur naktī Vecrīgā ieklīst un pavadīt atlikušās stundas līdz rītausmai, čillojot...
Njā, bet tur noteikti ir kaut kāds trick, un to dziesmu publiskai atskaņošanai laikam nezin kādas atļaujas vaig, ne...
Ok, bet sapņot jau drīkst.
Tad nu lūk. Viena no visbiežāk "drillētajām" grupām manā kluba mūzikas listē būtu Sneaker Pimps.
Es vienkārši aizveru acis un esmu tumšā, klusā šķērsielā, izkāpju no zemas mašīnas, paeju garām neona uzrakstiem un reklāmām, paveru aizkardurvis, un ieeju pieklusinātas gaismas pildītā telpā, kur uz mani paskatās viens, otrs, paeju garām, iekārtojos uz mīksta dīvāna, pasūtu Carolan's, paņemu telefonu un sūtu kādam seksīgas sms, un gaidu. Un sagaidu. Satieku, iekārtojos vēl ērtāk. Un nekas nav jārunā. Jo skan mūzika, kas ir manu mirkļu skaņuceliņš! Un var tikai ļauties mirkļiem, un nekādu papildus noskaņu nav jācenšas radīt, kā tas parasti notiek...
Mūzika: Sneaker Pimps - Low Five
|
|
|