Mīļās muļķībiņas - 7. Februāris 2009

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Februāris 7., 2009


14:21
Šaize notikās ar Ādamu.
Vakar pussalūzušas naktslampiņas plastmasas abažūrs bij nemanto sašķiebies tā, ka spuldzes karstumā sāka kust. Es to pamanīju tikai tad, kad ienācu to lampiņu izslēgt, un sajutu, ka visa istaba pamatīgi ož pēc kaut kā toksiska! Attiecīgi, pēc izkusušas plastmasas!!
Protams, ka pusi nakts vēdināju kā traka, gandrīz pavisam auksts palika. Ādamu nemodināju, tā jau vēlu aizmidzis bija.

Bet šorīt viņš pamodās pusdesmitos, ar pilnām krūtiņām! 8( Varbūt sagadīšanās, varbūt apaukstējies vakar, aizvakar, bet varbūt tas ir no tiem indīgajiem izgarojumiem! Un es nezinu, ko darīt. Protams, atkal ir sestdiena un kaut kas notiek, un nav, kam piezvanīt!

Viņš tāds kā krēpains bija, ar aizliktu kaklu. Iesnu gan nebija, temperatūras arī ne.
Piecēlās, paēda, sāka dauzīties - viss normāli, neko vairs nedzirdēju tādu!

Bet tagad viņš diendusu guļ, un es dzirdēju, ka kādas 3-4 reizes uznāca kleps, arī tāds kā krēpains.

Drausmas, ja nu viņam bronhi iekaisuši no šitā toksiskā kairinājuma? Vai tam nevar būt baigās sekas? 8((
Es jau pati arī tur pēc tam gulēju, man jau nekas, bet bij jau arī pavēdināts tad... Briesmīgi stipra smaka jau nebija, būtu daudz ātrāk saoduši, bet nu tāda jūtama bija gan!
Es pat nezinu, kas īsti būtu jādara - turēju daudz logu vaļā, jā, medu devu, Aflubinu devu, domādama, ka tas no apaukstēšanās. Ēda, dzēra viņš daudz un labi, nekas cits tāds ievērojams nebija.
Eh, nu jācer, ka pāries viss tāpat un nekas nebūs apdedzināts, bet tikai drusku sakairināts. Pirmdien gan apzvanīšos, painteresēšos, ko darīt

(2 teica | saki)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba