21:05 - Mani dvēseles izplūdi par manu mīļuksi (kam nepatīk jaunas mammas un bērni, lai nelasa)
Mīļais, labais, skaistais, klausīgais, kārtīgais, apzinīgais puisēns... Tu priecē manu sirdi katru dienu, katru stundu, nepārtaukti. Tu mani mīli un vienmēr gaidi kā neviena cita radība pasaulē (varbūt manis pašas mamma vēl 8)), Tu paļaujies uz mani, visu savu dzīvīti Tu uztici man. Tu nekad, nekad neturi uz mani ļaunu prātu, pat ja kaut ko neļauju, nedodu. Pilnīga beznosacījuma mīlestība... Tu man tik ļoti uzticies, ka pat tad, kad negribi, Tu tomēr klausi, ko Tev lūdz darīt, un paļaujies, ka man gan jau tomēr ir taisnība un iemesls Tev likt gulēt/sēdēt/ēst/paņemt/nolikt utt., un viss ir godīgi. Katru dienu Tu iemācies kaut ko jaunu, pat ja tikai vienu reizi esi to redzējis. Katru dienu veido jaunas skaņas, veselus teikumus, par kuriem man ir aptuvena nojausma, ko tie nozīmē. Tu mācies ģērbties, mācies, kā sauc ķermeņa daļas. Kad satiecies ar citiem maziem bērniem, Tu nebaidies iet klāt, uzsmaidīt, samīļot, un pažēlot, kad raud. Tu esi maza, dzeltena saulīte ar lielu, plašu sirsniņu un Tu nes savu gaišumiņu visur, kur vien ejam. Tu smaidi svešiem cilvēkiem un viņi smaida pretī, patīkami pārsteigti, ka kāds mazuls viņiem uzsmaida.
Tu vēl esi tik mazs, mazs cilvēciņš. Bet kādreiz Tu būsi liels, pieaudzis puisis, vīrietis. Mana dzīves jēga ir uzzināt un piedzīvot, kā tad tas būs! Un dot un iemācīt Tev visu labāko, ko vien zinu!
Es nevaru vārdos izteikt, cik ļoti es Tevi mīlu un cik priecīga es esmu par to, ka Tu man esi, un ka Tu esi tieši šāds.
|