|
|
|
Augusts 25., 2008
20:23 - Sapņojums.........
Mmmm....
Kaut kad dzīvē gribu apmeklēt kādu īstu šokolādes fabriku... Vienalga, kurā pasaules malā... Fazer, Hershey's, vēl kādu citu, nenāk prātā šobrīd... Vienalga, kādu.... Varbūt pat Laimas....
Un vēl gribu aizbraukt tur, kur ražo vīnus. Bet ne vīnu dēļ! Es gribu izbaudīt īstas, fantastiskas vīnogas tieši no krūma....
Uz Dienvidu zemēm pie persikiem, arbūziem un melonēm....
Pie kaut kā īsta un garšīga...
|
22:53 - Režīms...?
Pulkstens pat vienpadsmit vēl nav, bet Ādams jau kādu stundu guļ! Nereāla sajūta 8))) Baigi labā! Jo pašai vēl miegs nenāk, vēl var tik daudz ko padarīt, bet mazais jau čuč! Bļāviens, kā lai šito dabū gatavu ik vakaru??!
Šodien vienkārši bij tā, ka viņš pamodās ap vieniem... Visu dienu notusējām pa iekšu, jo visu dienu jau lietus gāza. Māju iztīrīju pa ilgiem laikiem pa smuko, bērns pa istabu varēj normāli paspēlēties. Atnāca ciemiņš - māsīcas meita, piecgadīgā Beatrise, tāda prātīga jau. Spēlējās ar Ādamu kā ar īstu savējo! Viņš arī uzreiz par gadu vecāks liekas, tik prātīgi spēlē līdzi, kas jāspēlē. Paslēpes, bumbu, viskaut ko. Un smejas, un skrien, un dauzās! Man jau galva pušu plīsa, bet nu tiem diviem jau fans!
Vārdsakot, Ādams pusdienlaiku negulēja, lai gan mēģināju viņu uz tādu pasākumu piedabūt, bet tā vietā nodauzījās līdz vakaram. Beatrisi tik ap deviņiem savāca.
Skatos - bērns melnu muti, melnām kājām, rokām, viss noķēpājies, norāpojies, nosvīdis. Viss pēc pilnas programmas 8)) Iedevu vēl ēst, dārzeņu biezeņojumu. Ļāvu ķēpāties. Un atklāju, ka viņš tīri normāli trāpa ar karoti mutē, ja karotē kaut kas ir iekasīts! 8] Varbūt viņš varētu jau tiešām pats ēst... Bet nu tomēr lielums paliek uz grīdas. Jādabū vispār tādu īstu bērnu karotīti. Un galdiņu ar krēsliņu. Pašlaik sēdinu ratos, kad baroju...
Paspēju tikai krekliņu citu viņam pārvilkt. Domāju, jālej vannā ūdens un jāliek to lipīgo peku nomazgāties. Gultiņā palags ar bij sacūkots, un bija noņemts nost. Uz plika matrača noliku bērneli un aizgāju liet ūdeni vannā... Vēl putas pieliku, dvieļus un tīras drēbītes sagatavoju...
Atnāku no vannas istabas pēc minūtēm 5 vai 6 - un ieraugu uz plika matrača aizmigušu, melnām rokām, kājām un lipīgu seju, savu mazo peku... Šitā reti gadās... 8)) Nezināju, ko darīt. Atstāt un viss? Celt augšā tak nevar un nevajag, bet nu tik šmulīgs, un uz kokosa matrača...
Es viņam tādam guļošam tomēr pamanījos novilkt netīrās bikses, uzvilkt tukšu pameru, uzvilkt tīras bikšeles un paklāt apakšā paladziņu... I did it! ;D Un guļ peka. Saprotaties, šitā takš būtu baigā laime, ja viņu rīt varētu ap desmitiem piecelt, un viņš padzīvotos līdz trijiem, pagulētu līdz pieciem, un tad atkal desmitos gulēt!... Es gribētu tādu režīmu, godavārds!
|
23:19 - 10 zobi
Šodien, kad Ādams skaļi un plaši smējās par kaut ko, es ieraudzīju, ka viņam iznākuši abi apakšējie acu zobi! Apmēram ceturtā vieta no vidus, tie takš ir acu zobi, vai ne? Viņam apakšā kopā četri, un abās pusēs pa tukšumiņam, un tad tie jaunie... Tādi stūraini, asi...
Pie tam viens jau paliels, otrs bik mazāks. Tātad katrs savā laikā nākuši... Bet nepamanījām ne vienu, ne otru šķilšanos 8)) Es jau biju sabaidījusies, kā tas būs...Acīmredzot, baigi viegli ticis cauri. Jo nekādas baigās raudāšanas, ne temperatūras, nekādi baigie kreņķi arī viņam sen nav bijuši... Atceros, ka tos pauguriņus pirms laika biju ievērojusi, bet nezinu, kad tieši šamējie izšķīlušies.
Atceros tikai to, ka vienu nakti viņš īsti labi negulēja, grozījās, runājās, bet arī - neraudāja! Tikai traucēja mums gulēt... Man tieši uz dabu bij jāiet, un es ar to nedagulēto nakti par stundu nogulēju darbu...
Nu lūk. Pamazām puiks top par kārtīgu grauzēju
|
|
|