|
|
|
Maijs 7., 2008
23:06 - Ādams Hamletā
Sadomāju un aizbraucu uz Hamletu ar Ādamu. Domāju - skatīšos, kā būs. Būs labi - ok. Nebūs labi - pofig, brauksim mājās.
Pa ceļam Lāčukā nopirku Ādamam vienu rotaļu puķi, ko var locīt. Jo nodomāju, ka vajadzēja takš kaut kādu mantu paņemt līdzi, ko spēlēties viņam.
Ratus atstāju lejā - neviens jau nezags to veco grabažiņu.
Ādams jau daudz maz staigā pats, uz rokām nav vislaik jānēsā. Paēdis mājās bij kārtīgi, dzeramais un pamperi līdzi, viss štokos.
Galvenais, par ko baidījos - vai Ādams nebaidīsies no trokšņa, kad aktieri trokšņo vai kad publika skaļi smejas un applaudē. Un jā, Ādams baidījās gan. Kamēr etīde iet, pat klēpī pasēdēja mierīgi, bet, kad troksnis, tad ieraudājās. Tad skrēju uz ģērbtuvēm, kur tukšs un daudz klusāks. Būtībā gandrīz visu izrādi tur arī notusējāmies, uz paklāja. Ādams spēlējās ar savām zandalēm un savu pudeli. Tā puķe viņam pusminūti interesēja! :D
Vispār brauciens, lai arī nogurdinošs mums abiem, tomēr ļoti pozitīvs. Visi, ko satikām tur, bij ļoti labvēlīgi noskaņoti, mīļi un draudzīgi. Nelikās, ka mēs kādam baigi traucētu. Tikko Ādams ieraudājās, es jau uzreiz aiznesu viņu tur tālāk, un nomierināju. Neko daudz jau nebrēca.
Šitāds pasāciens ar daudz svešiem cilvēkiem mūs satuvina īpaši. Jo bērniņš tad pa īstam saprot, kas ir mamma. Ka mamma ir drošība, mīļums un mierinājums. Ar mammu nav jābaidās, mamma pasargās un paslēps, un nomierinās. Kā pacēlu rokās, tā pieglaudās riktīgi klāt. Mājās viņš bieži mani grūž prom, kad paceļu rokās, jo grib rauties un kaut ko darīt, kaut ko ņemt. Bet cilvēkos viņš savādāks. Arī nesmējās tik traki, smaidīja gan, gandrīz katram, kas pievērsa uzmanību.
Heh, bij jautri, kā Ādams ar Markusu spēlējās! :D Markuss jau liels, laikam kādi pieci gadi viņam tagad, bet viņš pret Ādamu riktīg draudzīgs bija. Dauzījās ar spilveniem, rāpoja abi divi pa zemi, Ādams ķer Markusu. Citubrīd bij smieklīgi, kad Ādams tipināja pa paklāju un neredzēja, ka aiz murguras viņam Markuss lien kā partizāns :))
Līdz pašām beigām nepalikām, bij jau vēls. Bet normāli aizbraucām mājās ar autobusu, ātri vien.
|
|
|