"Lietišķā Diena"

03. marts (2008)
08:27

Piedalīties diskusijā par šo rakstu (145)

Pārtikas cenas šogad kāps vidēji par 20%, un cilvēki pieaugošās dzīves dārdzības dēļ dārgākus produktus aizvien vairāk aizstās ar lētākiem, intervijā preses izdevumam „Lietišķā Diena” saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe. Viņa atgādina, ka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā savulaik pati prognozējusi pārtikas cenu pieaugumu par 30-50%. Daudzi tam toreiz neticēja, taču no šodienas skatupunkta prognoze vēl bija salīdzinoši optimistiska, jo pārtikas cenas kāpušas vēl straujāk. Ingūna Gulbe uzskata, ka pārtikas turpmākā sadārdzināšanās joprojām būs saistīta gan ar tādiem faktoriem kā augošo pieprasījumu Indijā un Ķīnā, gan arī ar energoresursu cenu kāpumu. Šogad pārtikas cenas Latvijā varētu pieaugt par 20%, bet nākotne vēl ir miglā tīta. Maizes cena turpinās kāpt energoresursu, arī graudu sadārdzināšanās dēļ. Kopumā sektorā Latvijā būtiski cenas audzē minimālās algas palielināšana par 30% gada sākumā. Tas viss atspoguļosies produkta cenā. Tomēr maize un liellopu gaļa vēl arvien ir pieskaitāmi produktiem, kas Latvijā ir salīdzinoši lēti. To cenas turpinās izlīdzināties ar vidējo ES līmeni. Ja skatās cenas tirgū 2008.gada janvārī un 2007.gada janvārī, tad visvairāk sadārdzinājušies zirņi — divkārt, gandrīz tikpat arī grūbas, makaroni — 66%, milti — 62%, maize — 60%, piens un siers — 56%, krējums — 51%. Lētākas palikušas sēnes, paprika, kabači, gurķi, kartupeļi un ķiploki. Medus nav kļuvis dārgāks, kafija nedaudz. Makaronu cenu kāpums saistīts ar lielo graudu pieprasījumu pasaulē un cenu kāpumu. Piena pārstrādātāji saka, ka samazinās piena iepirkuma cenu, bet vai to varēs redzēt arī zemākās piena produktu cenās veikala plauktā? Piena produktu cenas vispār ir ļoti svārstīgas. Izejviela ir būtisks rādītājs — tā pēc lielā un augstā kāpuma pērn otrajā pusē tagad krīt. Rezultātā ražotāja cena, par kuru produkts tiek pārdots tirgotājam, ir samazinājusies, piemēram, Rīgas piena kombināta sieram par aptuveni 20%. Ingūna Gulbe intervijā „Lietišķajai Dienai” ir ļoti skeptiska par valsts iespējām mazināt cenu kāpumu. Teorētiski to varētu īstenot, maksājot subsīdijas zemniekiem, taču tas Eiropas Savienībā nav atļauts.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore atgādina, ka pēdējā laikā arī citās Eiropas valstīs satraucas par augošajām cenām. Piemēram, Francijā nupat sākta valsts mēroga izmeklēšana par cenu celšanās iemesliem.

Savukārt cerēt uz to, ka vietējo pārtikas ražotāju apetīti Latvijā varētu mazināt lētākas pārtikas ievešana no Rietumeiropas, tomēr īsti nevar. Kaut arī pašlaik pārtikas ievešana no tālākiem reģioniem vēl atmaksājas, zinātnieki saka, ka tuvākajā laikā tā vairs nebūs un tirdzniecība pāries uz īsākām ķēdēm, jo naftas cenu kāpuma dēļ vēl vairāk pieaugs loģistikas izmaksas.

Ingūna Gulbe arī atklāj kādu pēc viņas domām pārsteidzošu faktu. Piemēram, pagājušajā vasarā, kad sākās atvaļinājumu laiks, Latvijas lielie tirdzniecības tīkli silti ieteica pārtikas ražotājiem uz mēnesi sūtīt savu cilvēku uz veikalu, kas krāmētu preci plauktā. Nekas nelikumīgs jau tas neesot, taču zināmā mērā tās ir jaunas izmaksas ražotājam, kuram nav kur likties, jo tas cilvēks ir jāalgo un uzcenojums aug. (WTF?)

Runājot par plašākām tendencēm pārtikas tirgū, patlaban var prognozēt, ka pasaulē pieaugs augļu un dārzeņu patēriņš, jo ļoti daudzas valstis mēģina veikt veselību veicinošas kampaņas. ASV visās malās ir plakāti, ko finansē valsts un kuros cilvēki tiek aicināti dienā ēst piecas porcijas augļu un dārzeņu. Uz veselīgumu virzītu produktu pieprasījums noteikti kāps. Tas audzis jau līdz šim, un tas turpināsies.