> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 8., 2007

00:18 - Lakatiem arī ir dvēsele Aizvakar man mamma aizdeva viņas smuko, zaļo, plandurīgo lakatšalli, kad savu smuko, plato, garo, rozīgo lakatšalli biju aizmirsuse mājā. Tas zaļais man nemaz nebij tik tuvs! Tikai vienu dienu panēsāju!! Bet mana rozīgā, puķainā, mīļā, maigā lakatšalle, ko tik labprāt vislaik liku kaklā, jo gan smuka, gan silta, tā uz mani laikam tomēr bija tik ļoti apvainojusies par tādu "nodevību", ka šodien, kad biju Spices RIMI un mērīju visādas parpaliņas, pie pirmās izdevības no manis aizbēga 8( Stundu novazājāmies visi trīs pa veikalu, kad atjēdzos, ka mana lakatšalle ir čau atā ;[[[ Protams, mēģināju meklēt pa visu maršrutu, kur bijām gājuši, pat saucu... Neatsaucās. Bija jau uzkārusies kādai citai kaklā. Mīļā lakatšalle mana!! Visu mūsu kopīgo, skaisto un tuvo mirkļu vārdā! Ja tu mani dzirdi - lūdzu, piedod!! Es nekad vairs nelikšu to zaļo ap kaklu, ja vien tu atgrieztos mājās, pie manis! Man tevis tik šausmīgi pietrūkst, man tik ļoti žēl, ka palaidu tevi vaļā! Tu takš vienmēr biji ar mani!! Atnācu tagad mājās, un cerēju, ka tas viss bija tikai murgs un tu būsi omulīgi saritinājusies plauktā pie cepurēm, un tikai gaidi, kad atkal tevi ņemšu līdzi savās gaitās... Gaidi, kad ieiesim Drogās un uzsmidzināšu tev drusku kādas jaunas smaržas... Vai kad izmazgāšu tevi un izskalošu ar veļas mīkstinātāju, un tu būtu maiga un atkal svaiga, un priecētu manas sajūtas uz kakla... Kaut kā jau dzīvošu tālāk. Bet atcerēšos tevi. Ja atrasto mantu birojā tu nenonāci, bet veikalā arī nekur tevis vairs nebija, tātad tu jau esi kopā ar kādu citu. Ko lai saka - es ceru, ka būsi laimīga, un darīsi laimīgu kādu citu 8'( Man joprojām ir tik žēl, tik žēl... Garastāvoklis:: crappy

(4 teica | saki)