> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 23., 2005

(3 teica | saki)

03:01 - Reminiscing again :) Hek, palasījos tīri aiz intereses, ko es žurnālā rakstīju pirms gada, apmēram šajā pašā laikā. Skatos, lasu, tik interesanti pašai palika :)) Tīri sakarīgi rakstīju agrāk :D Laba lieta tomēr, tas žurnāls. Es tik daudz ko labu jau biju aizmirsusi, kas pagājušajā vasarā notika, un droši vien tā arī neatcerētos, ja nebūtu jaukās iespējas savas domas pierakstīt onlainā un vēl pievienot pie Atmiņām ;D Bij ļoti, ļoti dīvaina un interesanta vasara. Visas iespējamās emociju krāsas meta spilgtus viļņus. Bija tik labi, tik labi, un arī tik, tik briesmīgi... Lasu tālāk, nu man pašai patīk, ko es tur esu sarakstījusi :) Diezgan noformulētas, sakopotas domas, sīkas atziņas un emociju izklājums. Lasu un domāju - to maz Lyr rakstīja? ;DD Jūū, man prieks, ka man tagad ir ko palasīt un atcerēties :) Un vērtīgas lietas tās, ko atcerēties... Pilnīg liekas, ka agrāk daudz sakarīgāka biju. Rudens un ziema, kas tai vasarai sekoja, bij ļoti briesmīgs laiks, kad visi lielākie murgi sākās, un ļoti daudz kas izmainījās un daudz kas tika sabojāts. Dzīvē kā tādā, un veselībā - fiziskā un garīgā :P Trakākais laikam bij mēnešiem ilgā slimošana, kad domāju, ka esu slima ar tuberkulozi. Tpū, bet nebij vis tbc. Beidzās viss veiksmīgi - kā jau bij teikts, šovasar būšot vesela no tā visa :) (nu, kamēr nav nekādu kreņķu, tikmēr nav arī tā klepus...) Lasu vecos rakstus, un ievēroju, ka, ja nav uzrakstīts pats notikums, kā šeit, bet tikai sajūtas, emocijas, izsaucieni - tad nevaru atcerēties, par ko ir runa :F Tāpēc turpmāk jāpiefiksē pašai par atgādinājumu, ka jāpiemin paši notikumi, lai arī vēlāk, varbūt pēc gada, lasot šo datumu, saprastu, kas tur bij, kā jutos un ko domāj tai dienā vispār ;D Vairākus pukstus pievienoju pie Atmiņām, nu toč gribās paturēt atmiņā, papriecāties par sevi :] Buff, tikai nekādu traģisko, bēdīgo atmiņu... Izņemot par tiem bēdīgajiem notikumiem, kas veiksmīgi atrisinājušies. Jo viss labs, kas labi beidzas. Draugi ieskatās un pasak, ko domā ;] Uh, tad nu darīšu, kā pati sev solīju un pastāstīšu, ka šodien izvazājos pa centru vazāšanās pēc, pierijos Makdonaldā čīzburgerus, un izdomāju, ka pie Viksīša jāaiziet. Un tas bij tik foršs vakara atrisinājums! Izpļāpājāmies par visu ko, par seniem, labiem pirmssākumiem skolā, skolas teātri, mūsu izrādēm, atcerējos savu skolas ļubestībiņu - Nauri (Vispār I kurss bij ārkārtīgi labs. Man tas viss gads bij ļoti veiksmīgs visās iespējamās jomās, ļoti daudz laba, ko atcerēties. II k. gan bij pamatīgi izčakarēts. Tas viss man žurnālā ir pierakstīts, to tā palasījos pati un sapratu... Nez, kāds būs III, kas tagad rudenī sāksies....).. Pieturā, gaidot savu septīto aut., pienāk klāt kaut kur redzēts čoms un baigi sveicinās, kad man dalec, ka tas ir kaimiņš. Savu mēru ieķēris, džeks. Bet nu tik draudzīgs, tik runīgs, tik priecīgs mani redzot, ka pat ceļu izmaksāja ("O, cikos mūsu autiņš?";)) un pēc tam uz mūsu tuvo kafūzi Ingaru uzaicināj tēju padzert, papļāpāt, tik sen nebij runāts... Atceros, ka iepazinos ar viņu kādus 2 g. atpakaļ, tad, kad pie sētas grābu lapas, sapinusi divas īsas, blondas bizes (tādas man bij agrāk ;D) kā tāda Lolita :)) un viņam tikko bij meitiņa piedzimusi, šis pa mūsu ielu gāj dziedādams :D Tagad jau paaugusies. Visu to vakaru arī nopļāpājām par bērniem. Es vispār pavisam nedaudzus tik kolosālus tētus esu dzīvē satikusi :D Ar tāāāādu sajūsmu viņš stāstīj, kā viņa meitiņa viņu mīlot un kā viņš pats viņu dievinot, kādus brīnumus viņa darot un kāds brīnums viņa pati esot. Man nekas neatlika, kā klausīties un smaidīt, tas bij tik kolosāli!! =] Tik ļoti patīkami to dzirdēt, kā viņš par savu bērneli izsakās... Un tāda balta skaudība uz to mazo, jo man pašai nekad nekad ne tuvu līdzīgu attiecību ar senci nav bijis. Kaut būtu daudz, daudz, daudz vairāk tādu jauno tētu kā šis te mans kaimiņJanka, Latvijā būtu 1000x vairāk laimīgu un izdevušos ģimeņu, ar īstu mīlestību audzinātu bērnu, un līdz ar to - stabilāki, pārliecinātāki latvieši un labāka nākotne mūsu valstij! :] Es tieši tādu iedomājos savu bērnu tēti, tā lūk. Tik atrašanas jautājums. Primitīvie instinkti - vajag vispiemērotāko tēviņu pēcteču radīšanai ;]] Da labi. Tam vēl laiks ir diezgan. Pati vēl es maza ;))) Vēljoprojām aktuālākais ir jautājums par dzīvokli.... Runas, padomi, norādījumi un čakarēšanās cik tik uziet, bet reālais darbs kustas kā ievainots gliemezis... ;P Garastāvoklis:: nostalgic Mūzika: Hoobastank - The Reason

(saki)

(saki)