|
|
|
Jūnijs 14., 2005
20:40
Ēdu un ēdu. Pareizi saka - apetīte rodas ēdot. Brīžiem varu ilgi iztikt bez kārtīgas paēšanas, ja neēd, ta neēd, un negribās ar.
Bet kad ir nogurums, piebesītis un nav spēka un enerģijas darīt kaut ko citu, tad atliek vienkārši ēst. Tā nu es uztaisīj Knorr zupeli atkal (btw, nezin kāpēc tā stipri garšo pēc lūpkrāsas.... bet es šobrīd tādu nelietoju... sastāvā kaut kas dīvains), nopirku veicī sev mazu šokolādīti, ko pa kluso noņammāšu, noliku bļodiņu ar žāvētām, atmiekšķētām datelēm (pēc būtības jau tās ir veselībai labas...), vēl kaut kas bij... Un vēl un vēl gribās ēst! Bet es labāk ūdeni padzers. Tēju, vot.
Ah, man takš šodien bij pirmā prakses diena ārpus skolas. Iekš LPUA. Ļoti labi sadraudzējos ar priekšnieci, ķēros pie tās datu bāzes taisīšanas, un viss aizgāj no rokas. Sešas stundas nemanot aizgāj. Un tā bij interesanta pieredze, kad vislaik apkārt rosījās poligrāfijas uzņ. Asociācijas cilvēki un savas darba ģēlas kārtoja, un es visu varēju klausīties un apgūt. Interesanti, toč. Jo man patīk poligrāfijā darboties.
Rīt atkal jāiet. Man pašai būs liels gandarījums, kad es to darbu izdarīš, jo zinu, ka tas būs kaut kas noderīgs. Kas var būt vēl labāks, kā padarīts noderīgs darbs?
Re. Jo sūdīgāk iet privātā dzīvē, jo labāk visās pārējās jomās... Nu kāpēc tas ir tā?
Vēl es jums teikšu. Mūzika tomēr dziedē visu. Šobrīd mani dziedē Mendija Mūra ar savu skaistāko Ziemassvētku dziesmu... Neizklausās pēc Ziemassvētkiem nemaz. Bet tiešām labāk paliek....
Garastāvoklis:: piekusis
Mūzika: Mandy Moore - The ones you leave behind
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |