|
|
|
Maijs 3., 2005
00:29
Nu visss, vā
Acis galīgā kubā %-( Manis te nema nav
Patīk man tās nervu zāles... Viss tā forši notrulinās un miegs vien nāk, ņičevo boļše ņeznaju
|
15:48 - Nu vāks vienkārši....
It kā problēmu trūktu, tagad mani uzskata par cilvēku ar vājiem nerviem kas no zālēm atkarīgs...
Izbeidziet, neesmu es nekāda narkomāne :)
Iedzēru vienu tazepānu vakar vakarā, jo tiešām par daudz visa kā bij
sasprindzies uz nerviem, mājās visi gruzī, nobimbājos, izbesījos, un tā
zāle tak kaut kam ir domāta. Ne jau katru dienu, ne katru nedēļu un pat ne katru mēnesi lietoju, buh. Vā, nu vai tiešām man jātaisnojas!? Kāpēc es to tagad daru?! Vāā....
Ir katram savi tarakāni galvā, un man dīvainību ir ne mazums.... BET:
Nu nav man nekādas suicīdās tieksmes, ne depresija, ne lielais besis,
ne atkarība no kaut kādām ķīmijām, nekā; par sīkumiem nestresoju un
nepsihoju un neārdos bez pamata kā kaut kādi tīņu gotemoni vai vēl kaut
kādi tamlīdzīgie - nu, ideja saprotama. By default es esu mierīgā, mīļā un gaisīgā garastāvoklī, kas mani labi pazīst, tie visi zin, un dažkārt pat pasmejās par to. Bet, kad ir
sūdi, tad ir, un neizliekos, ka to nav, un sorry, ka, nemēdzu turēt pie sevis visas
negatīvās un skumjās emocijas - tas nav man vajdzīgs. Izgāžu tās vai nu
šeit (citiem vārdiem - uzticu savu sāpi virtuālajai pasaulei), vai izārdos pie skaļas mūzikas vai kā tamlīdzīgi, un, pilnīga
bezspēka, noguruma un izmisuma iespaidā, brīžos, kad "līst pāri malām", kā vakar, un tad es paturu tiesības ielietot nervu nomierinošus līdzekļus pēc saviem
ieskatiem, kaut vai lai aizmigtu un kārtīgi izgulētos [kas man
izdevās], un nākošajā dienā [šodien] paskatītos uz visu no gaišākas
puses un dzīvotos tālāk.
Lyr zin, ko dara. Peace
P.S. Hakis šodien jau pats izgāja ārā pačurāt!! Sāk atgūties no šoka,
asti arī luncināja. Bet nesmaida gan vēl, un laikam paies vēl labs
laiciņš, līdz viņš sāks atkal riet. Bet viss iet uz labo pusi.
Tā ir vienmēr - kas es kārtīgi par kaut ko sanervozējos, tad izrādās,
ka tik ārkārtīgi traģiski nemaz nava. Bet, ja kaut kam nepievēršu
pietiekošu vērību un uzmanību, tad notiek kaut kas drausmīgs., lai gan
neko daudz jau pati ietekmēt nevaru, viss notiek pats, un es tik
pielājojos savu iespēju robežās.
|
|
|