Mīļās muļķībiņas - 19. Aprīlis 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Aprīlis 19., 2005


16:52 - Atskaite, hheh
Es tā šodien padomāju... Parasti visi, visi rīti pēc dienas un nakts darbā, ofisā, ir tādi labi, pozitīvi lādēti, ir tik labi un ērti, par spīti pārgurumam! Un parasti kaut ko labu arī saņemos un izdaru...
Vai tas varētu būt vienkārši tāpēc, ka pamodos ne mājās...?
Tas būtu forši! Jo pienāks laiks, kad šajā mājā vairs nemodīšos vispār, bet dzīvošos pa savu dzīvokli. Arī tā būs jauna, laba, ērta vieta, safe and sound, tāpat, kā tagad darbā....

Tāāāks... Liela bļoda ar Knorr vistas zupiņu, iekšā ierīvēta kaudzīte siera. Yummy yummy... Tūliņ paēdīšu un līdīšu diendusiņā. Es ir čučējs pagājšnakt tikai kādas divarpus stundas... Za to ļoooti labi pastrādāju: uzrakstīju patstāvīgo darbu par Kr. Baronu, samācījos vēsturi un arī sagatavojos algebras kontroldarbam.... Acis uz dakšiņām tagad, bet diena labi nodzīvota! Sarunāju ar māsīcu arī tās štelles par kleitu - viņai kolosālas tās idejas! Tā tik ir šuvēja =]

Heh, paēdu riktīgi garšīgi... Vēders atkal ar dzīvi apmierināts, pēc visām tām šausmām, kas tam bij šodien jāpiedzīvo! Es iemēģināju RTU kafejnīcu, kas man no RVTPC ir netālu, paņēmu plova porciju... Dies pasarg, kas tas bij par murgu! Piiiiilns ar sīpoliem ;F Nu pretīgi, pretīgi, pretīgi, izmests lats miskastē un pusdienas nepaēstas.
Bet nu tagad vismaz viss ir kārtībā. Visu cieņu Knorr! :D

Njā, tikai četras nedēļas, ko zubrīties, atlikušas... Eksāmeni, mani lielie eksāmeni... Bet, laikam jau tīri Ok nolikšu. Ja vien mācību pārzine neturpinās mūs dzīt stresā un depresijā ar visādiem draudiem un brīdinājumiem, noteikumiem un prasībām.... Jo tiešām nekas traks tač NAVA!

Nez, vai no vidusskolas eksāmeniem ir kādreiz kāds nomiris...?



Oi, jāpadalās tak ar to rēcienu, ko saņēmu vakar, darbā :D

Karoč, zvana telefons, sieviete stāsta, tas un tas, nu lifts salūzis. Es sak, lūdzu, adresīti utt., un viņa saka - Kartupeļu iela, numurs tāds un tāds! :D Es skatos datu bāzē - nu nav mums tur lifti piereģistrēti. Sak, moš pārklausījos, varbūt viņa domāj Katoļu ielu? Tāda gan ir. Bet nē - "Kartošečnaja!!" Es sak, nē, nav mums tādas adreses... "Kak, vsjo vremja bilo, zhe!" pī pī pī.
Es pat piezvanīju galvenajam mehāniķim, pārjautāju, moš toč tāda adrese ir un es vienk. nemāku atrast... Un šis lika pajautāt tai sievietei, vai burkānu iela viņai neder...!? :P Nodomāju, vot, sviests!! Pieaudzis cilvēks šitā zvanās un āzējas!
Bet labākais bij tas, ka skolā uzzināju, ka tāda iela patiešām eksistē!! :DD Bet mūsējie toč to neapkalpo, tāpēc man rūpe maza! ;D

Bet tas vēl nebij viss. Pienāk pulkstens pusdivpadsmit(!) naktī, atkal zvans.... Un nenosakāma dzimuma persona pazeminātā, izķēmotā, lēnā balsī saka:

- Lobdoin, sokiet lōdzu, voi jūs abonējat loikrakstu Diena...?
Es sak, jā. Jo Diena mums tiešām pienāk.

- Sokiet lōdzu, voi jūs nevēlētos abonēt orī loikrokstu Vakara ziņas....?
Es pieklājīgi un lietišķi atbildu, ka jāzvana ir darba laikā, tad savienošu ar priekšniekiem, un lai runā! :D Tālāk nu tāds sviests.... :))))))

- Mmm, voi ziniet, mēs arī nodorbojamies ar ziedojumu vākšanu Cunami upuriem, mūsu ziedojumu konta numuriņš ir nulle nulle... - Es sak, NĒ, paldies!! -

- Tōdā godījumā lūdzu ļaujiet man jums piedāvāt mūsu revolucionāro pankūku panniņu....
Te nu es nometu klausuli :D Kas tik tai mūsdienu jaunatnei nenāk prātā....

Atklāti sakot, es kaut ko līdzīgu ar draugiem kopā esu darījusi, šitie joku zvani. Tad bij tā: sakāpj visi (apmēram 3-4 cilv) telefonbūdiņā, un zvana uz kādu bezmaksas numuru (visbiežāk par šo upuri krita Pizza LuLu! :DD) un jautā kādu konkrētu cilvēku, piem., Lauri. Nē, pie mums nekāds Lauris nestrādā. Nu tad tik visi pēc kārtas ar pāris minūšu intervālu zvana un prasa pie telefona Lauri! Un pēdējais piezvana uz to iestādi un saka "te Lauris! vai man kāds zvanīja...?" ;D Atzīstos, tas viss ir tiešām stulbi, bet tobrīd bij jautri :D Visvisgrūtākais tajā visā bij nesākt skaļi smieties pēc pirmā izdzirdētā vārda :D Tāpēc iedomājos, cik daudz nervu bij tam rakarim, kas mēģināj izāzēt mani ;DD
Nu re, pareizi saka, ka viss dotais devējam atdodas... :)))))))



Ok, planēju uz savu gultiņu
Mūzika: Curtis Stigers - To Be Loved

(1 teica | saki)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba