|
|
|
Aprīlis 4., 2005
17:45 - Ir maz lietu, kas man spēj sabojāt garastāvokli
Bet dažas ir.
Vienu no tām piedzīvoju šodien.
Ir normāli, vienkārši draugi, ar kuriem kopā pasmiets, patusēts,
parunāts, bet nekas īsti nav "bīdīts", bet nu tiešām - vienkārši
draudzīgs kontakts. Satiec kādreiz kādā pasākumā, ar kopīgiem draugiem
vai bez, varbūt vienkārši tāpat satiec sadzert tēju, ar kādu e-pastu
apmainies, citreiz arī tāda heart-to-heart saruna, kā jau draugiem, nu,
vienvārdsakot, draudzība..
Bet es nesaprotu, kāpēc tad, kad viņš nāk pretī pa ielu, un blakus šim meitene (kas varbūt arī ir viņa draudzene, a varbūt vienkārši tāpat), tad tā arī paiet garām, it kā nepazītu...?
(Var jau būt, ka tiešām nepamana, un paiet garām tiešām nejauši, bet tā
jau ir sevis mierināšana, a nafig man tas). Es nesaprotu - kad es ar
puisi eju pa ielu, kas tur briesmīgs, ja viņš uzsauc "čau" kādai
paziņai uz ielas?
Nu nelāgi ap dūšu. Es nesaprotu, kāpēc viņi tā dara. Jau ar daudziem
draugiem tā ir gadījies (un pēc tam tipa it kā nekas, viss kā parasti).
Un tiešām ļoti skumji paliek. Ne jau man vajag kaut kādu speciālu
sveicienu un papļāpāšanu, nu ne takš. Neesmu jau nezin kas tur. Bet nu
vienkārši draudzene, paziņa. Es nesaprotu, nu nesaprotu, nu varbūt kāds
man to varētu izskaidrot...? Tā ir mana vaina, vai kāda cita vaina....?
Bet pēc šitādiem gadījumiem vienmēr prātā nāk doma, ka laikam jau neesmu pat tāda paziņa, ko vispār vērts pazīt. Nu ko, jauka sajūta, protams. Bet ko darīt.
Un tā samazinās tas "draugu" loks.
Garastāvoklis:: bēdīgs :[
Mūzika: Creed - One last breath
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |