Mīļās muļķībiņas - 1. Janvāris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Ierakstīt jaunumus
Komentu Liste
Manējie
Kopienas
Sindicētie
TAGI
Labot pēdējos ierakstus
Iestatījumi

Janvāris 1., 2005


05:14 - Petit Lettonie

Tā, nu esmu mājās...

Bij kolosāls, kolosāls vakars! :) Sāp visas maliņas, acis līp ciet, nogurums spiež pie zemes, bet esmu tik priecīga, tik labā garastāvoklī! Biju klubā "Spalvas pa gaisu", kur notika manas mīļās Indras kocerts ar grupu RedBee. Tas, protams, bij ļoti labs koncerts. Pāriplūstoša enerģija, basi, trakojošā Indra ar savu jazzy balsi, kas liek skudriņām pār kauliem skriet. Visam pa vidu - Vairiņa ar savu sveicienu un salūts biezmiglainajās debesīs virs Daugavas, šampanietis pa gaisu un masa ar piedzērušiem cilvēkiem, bet uz to liels PO! Bij ļoti labi :) Koncerta otrā daļa bij jau diezgan atraktīva, visādi šveicieši (vai francūži, hrvz) kāpa uz skatuves dziedāt, dejot un ar Jaungadu sveikt, tas bij pat drusku rēcīgi. Es atļāvos iedzert glāzi karstvīna, un vienkārši izklaidējos...

Bij viens pavisam jauks notikums: vispirms es visu vakaru skatījos uz vienu pie mūsu galdiņa sēdošu, ļoti skaistu meiteni un domāju, kur es esmu viņu redzējusi... Un viņa pati arī skatās un ik pa brīdim pasmaida. Nu kaut kas pazīstams... Bet kas - neparko nevarēju iedomāties. Līdz brīdim, kad viņa iesāka ar mani runāt: "...vai atceries, mēs laikam bērnībā vienā skolā gājām..." JOHAIDĪ! Tā taču Karīna! Mazā, mierīgā, jaukā Karīna, ko skolas uzskatīju par labāko draudzenīti :) Kā viņa izmainījusies... Tik friša un feina palikusi, bet vaibsti tak tie paši :) Tik liels prieks un pārsteigums bija viņu atkal satikt! Mēs parēķinājām - nebijām redzējušās 10 gadus! Un viņa man tieši tādā pašā veidā ilgi nevarējusi atpazīt, sak, es arī esot ārkārtīgi izmainījusies! :) hehe! Bij daudz ko parunāties, paklačoties un pabrīnīties, un kaut kad atkal jāsatiekas pabazarēt, ja reiz šitāds kontakts atjaunots :) Jā, par to man tiešām ļoti liels prieks.

Es tā sēdēju tur un tādas pārdomas uznāca, kas un kā vispār ir noticis un kas notiek. Un man pēkšņi viena atklāsme sasildīja sirsniņu vēl vairāk šajā vakarā - apziņa, ka man patiesībā ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kam gribēju tieši tajā brīdī nevis vienkārši zvanīt vai sūtīt sms, bet cieši samīļot un sabučot par to, ka viņi eksistē! Daudz cilvēku! Daudz! Tieši Vecgada vakarā man bij iespēja samīļot un sabučot divus... Divus manus tuvākos draugus - Indru un viņas Gati, tāpēc ka viņi ir kolosāli. Un es ļoti gribētu, kaut būtu bijusi iespēja to pašu izdarīt ar vēl vismaz 25 cilvēkiem :) Ārprāc, es mīlu cilvēkus... Es vispār padomāju tā: es vienkārši iemīlu cilvēku pēc pirmās māzākās mīļuma vai jaukuma izpausmes manā virzienā! Es tik viegli iemīlu cilvēkus, tik viegli ir mīlēt cilvēkus, katru par kaut ko īpašu, kādu dīvainību raksturā vai citu gļuku :D Uzskatiet mani par dumju, tizlu, jokainu, dīvainu, sviestainu, gļukainu vai vienkārši slimu - man po, hahaha :))) Man vienalga :) 

Jā, viena lieta tomēr ir fakts: viss tik mīļi, draudzīgi un forši, bet īstas romantikas man akūni pietrūkās šovakar. Tāda cilvēcīga vēlme pēc kaut kā... īpaša. Pat bišku skaudība uznāca, skatoties uz tiem jaunajiem un vecajiem pārīšiem, kas visapkārt tur čubinājās. Tas viss tik tālu un tik svešs liekas... Un sajūta, it kā man būtu 16, nevis gandrīz 21 :)) Smieklīgi, tiešām :)) Where was my prince today? :)) Who is my prince anyway?! :DD Ok, ok, nebij tik traki. Nemaz tik traki nepietrūka, neesmu galīgi slima :] Man ir labi, tā kā ir. Un visam savs laiks, beigu beigās. Un vispār, es apguvu vienu tādu gudrību: ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas, tad, lai varētu lotot cerības, ka ta piepildīsies... no tā ir vienkārši jāatsakās! :) Vajadzīgs stiprs domu spēks, bet es pie tā regulāri un intensīvi strādāju, un parasti izdodas perfekti, hehe... Tā lūk! I'm complete all by myself ;P Nevis apkārt staigājoša, šņukstoša pusīte... :)))) Eh, man ir par ko domāt...

Es aizgāju no turienes prom ātrāk, ar domu, ka gribu izvēdināt galvu un pavazāties drusku pa Vecrīgu, paskatīties, kā citi tusējas, un pie reizes padomāt pie sevis. Un es izštukoju, ka šis gads ir iesācies ļoti, ļoti labi; labāk, nekā daudzi iepriekšējie. Un es pilnīgi jūtu, ka būs labāk. Jā, ir vajadzīga šī gadumija un tās atzīmēšana, lai būtu tāds brīdis, vismaz ik pēc gada - nonākt pie šīm domām un atklāsmēm un saņemties kļūt vēl labākam, mērķtiecīgākam, pilnīgākam cilvēkam, un tad, gada laikā cik nu kas katram izdodas, un tad jau ir atkal klāt nākošais gads, un atkal jāveic šis restarts...


Garastāvoklis:: ;D

(1 teica | saki)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba