Tūlīt jau būs izdegušas visas četras eglīšsvecītes svečturī (normālu sveču šodien nav, tāpē nočiepu no Z-sv. krājumiem).

Samērā forša diena bija, kā jau biju paredzējusi. Vispirms jau zilās debesis un saulīte. Pastaiga svaigā gaisā (ok, brauciens) uz centru, tad "Spiderman2" jaukā sabiedrībā, paspēju drusku pavazāties pa centru. Un nosalt arī paspēju, jāatzīstas. Bet nu tik foršs laiks ārā, prieks pilnīgi.... Saule, lai arī nesilda, tomēr sniedz krietnu devu enerģijas ar gaismu vien, tā nu tas ir.

Nākošais piedzīvojums - biju aizgājusi paskatīties, kas darās manā dzīvoklēnā. Prikols, man pašai nav sava dzīvokļa atslēgu: viena pie senča, otra pie vecmuterītes, trešā - meistaram, kas tur strādā. Pēc tam gan sola visas trīs man atdot. Karoč, aizgāju, sameklēju veco meistaru, Zigi, un iegājām apstīties, kas nu tur darās. Šis pa ceļam kunkst, ka viņam ne pārāk patīkot tās rOzā flīzes vannasistabā kopā ar pelēkajām grīdas flīzēm... Es apskatījos - jūū, man tieši patīk! Tā fifīgi, "ņammīgi" izskatās. Būs forši. Un ir ieliktas dušas durvis.... :D Varēju pavirināt :D Zigis teic, ka šodien izflīzēšot visu atlikušo dušastelpu... Nu super!

Lielākie darbi jau ir gandrīz garām, un paliks tikai krāsošanas un tapsēšanas. Es tagad tiešām katru, katru dienu par to domāju - nu kā tas būs...? Kā tas būs? Cik forši būs!! ;D Gara acīm jau redzu visas 5 iekšējo telpu durvis katru savā krāsā, daudz svečturu ar smaržīgām svecēm, mazus mīkstus paklājiņus priekšnamā un guļamistabā... Baltas žalūzijas aiz aiskariem guļamistabā jeb "aveņu šerbeta krāsas" istabā.... Ābolus virtuvē uz galda metāla groziņā... Plašu visdažādāko tēju izvēli plauktiņā.... Malkas pagaļu kaudzīti pie manas smukās, dzeltenīgi sārto ķieģeļu krāsniņas.... Violetos aizkariņus ar dzeltenām puķītēm "gaiši zaļajā" istabā.... Dzirdu savas mīļākās dziesmas uz centriņa.... Milzīgo spoguli pie sienas pustumšajā, dzeltenajā koridorītī pie sienas... Milzīgas, mīksas "suņučības" pie jaunās dušastelpas durvīm.... Grāmatplauktu ar visām Harija Potera grāmatām.... Dzirdu, kā žvadz mana dzīvokļa atslēgas... Jūtu, kā smaržo BRĪVĪBA un atvieglojums no visiem līdzšinējiem murgiem.... Brīvība...

Tas viss tā būs, kā es saku. Tā būs. Jūs redzēsiet. Jā, un man vēl ir tāda ideja, iekārtot ĪSTU "guestbook" savās mājās. Smuku, biezu grāmatu, kur kaut ko ierakstīt un parakstīties visiem, visiem ciemiņiem, kas jebkad pie manis ciemosies. Paredzu, ka tusiņu būs ne mazums, jo līdz šim man nav bijušas tādas īsti labas iespējas rīkot mājās kaut ko grandiozu, tādu iemeslu dēļ, kas saucas "mamma", "ome", "sīkā" un "sencis" ;D Bāc, nu lai tikai pienāk tas brīdis, lai tikai pienāk.....

P.S. Es sāku apgūt visādas prasmes, kas man vēl nebija, bet kas nepieciešamas zināt, dzīvojot patstāvīgi. Piemēram, darboties ar veļasmašīnu un kārtīgi gatavot ēst. Protu jau šo un to, šodien man sanāca lieliska skābeņu zupa (nu, skābenes no burciņas). Baigi garšīgi. Visādi zupčiki, "buterbrodi",  putras (auzu pārslas, griķi - lūk kas man garšo), daudz dažādu salātu (vislabākie salāti pasaulē ir krabju ar marinētiem gurķīšiem un pārējo kiš-miš, tos varu kilogramiem ēst). Nemāku nekādus gaļas ēdienus pagatavot, lūk. Bet nu es šausmīgi maz gaļu ēdu, napig tad man tas vajadzīgs. Zivis gan un kādu putnalopu :D Es uzskatu, ka pratīšu pareizi un labi ēst. Galvenais, mācēt taupīt elektrību un ūdeni, un mācēt labi apieties ar malkas krāsni, tas man būs īsts jaunums. Bet daudzi tā dzīvo un vēl trakāk, tā ka gan jau es mācēšu. Es vispār ar visu tikšu galā. KA tik tieku uz TURIENI :) Ka tik drīzāk . . .

Es jau izštukoju, ka pavasarī, uz vasaru, atkal izdarīšu tās pārmaiņas, ko pagājušā gada septembrī. Ka tik neaizmirstās.

Vispār, ieslīgstot dziļākās pārdomās par savu dzīveli, es atkal nonācu pie slēdziena - ir pasaulē superīgi cilvēki. Nu ir. Ir. Es maļos pa pasauli un pārdzīvoju par nenozīmīgām lietām, kurās neko nevaru mainīt un kur velti tērēju enerģiju un laiku. Bet kāpēc man par to uztraukties, ja apkārt ir.... draugi. Vienkārši forši, interesanti ciuvēki, ar ko pabazarēt, pasmieties, paraudāt. Es esmu reāli bagāts radījums, man ir vairāki labi draugi, un es to ļoti augstu vērtēju. Es ceru, ka pati arī esmu laba draudzene, es cenšos tāda būt. Un vispār, tā ir tik superīga sajūta, iegūt arvien jaunus un jaunus draugus, visneiedomājamākajās vietās un apstākļos! Un tas aizpilda dzīvi. Un to es novēlu visiem.

Tā, nu visas svecītes izdegušas, nodzisušas. Tā kā agri cēlos šorīt, tad tagad labi nāk miedziņš (klepiņš arī labi nāk, bet nu cerams, ka miedziņš būs spēcīgāks... citādi priekšā stāv pamatīgas mocības, pie kurām jau 3 mēnešus nevaru un negribu pierast - nu tas klepus).