|
Oktobris 23., 2004
03:36 Lūk, šobrīd man gribētos piezvanīt kādai labai draudzenei vai draugam, parunāties un izraudāties uz pleca. Vienkārši baigais sviests galvā, man vajag dzirdēt kaut ko prātīgu, konkrētu, kaut ko labu. Neesmu tik pašpietiekama, lai varētu šobrīd tikt pati ar sevi galā, bez padoma :-C
Bet nav labi tā cilvēkus traucēt, es zinu, un es tā nedarīšu :[ Un nekas tāds briesmīgs jau nav noticis... Tas ir pārejoši, vienkārši nogurums un slimība nomocījuši mani, tāda tā lieta, bet ar visādām ķezām galvā jātiek galā, jāsaliek pa plauktiņiem, un gribas, lai kāds palīdz un saprot. Jā, laikam tomēr visvainīgākais ir nogurums... Un pati esu vainīga, ka sen jau gulēt neaizgāju :D Tāks, nu, laikam būs labi. Rīts gudrāks par vakaru. Rīts GUDRĀKS par vakaru. Rīts gudrāks par vakaru... Rīts-gudrāks-par-vakaru. Rīts gudrāks par vakaru...
Nu re, parunājos pati ar sevi, un pierunājos iet gulēt. urā!
|
19:55 Gruzijos visu nakti līdz šorīt sešiem, un šodien sešos vakarā pamodos... ;D Izgulējos labi, un tagad - kā par lielu, patīkamu pārsteigumu - man vairs nesāp zobi!! :DDD Man vairs nesāp nekas, īstenībā, tikai tas klepus un iesnas. Bet man nekas nesāp!! Jēee...! :))
Skaļi es to neatzīstu, bet klusībā piekrītu omei, ka tās visas zāles ir mani novārdzinājušas, kauli un āda tik palikuši no manis, nogurums visu laiku, un neko daudz nespēju darīt, kur nu vēl kaut kur prom vazāties. Man šodien bija jāaiziet uz Skonto halli, uz izstādi, kur visādi poligrāfijas uzņēmumi piedalījās, jo man tak zinātnieciski pētnieciskais darbs par apgāda "Santa" darbību pēc mēneša jānodod. Bet ko es varēju padarīt? Kur es tagad varu iet? Labi vien bija, ka nekur nevilkos, jo man tagad nekas nesāp...!!! ;D Garastāvoklis:: priecīgāks
|
|
|
|
Sviesta Ciba |