|
|
|
Oktobris 16., 2004
03:46
Par daudz. Par daudz tā visa. Un pārāk ilgi.
Itkā gribas visu laiku atsaukt atmiņā visādus foršos vasaras notikumus, prātā izdzīvot vēlreiz, pasapņot, bet tad nākas saprast, ka tas nebija patiesi un no sirds, un tad liekas, vasara nodzīvota velti... Jālasa pa drumstalām kopā sīkumi, kas varētu būt bijuši īsti un reāli, un atcerēšanās vērti, un sagādā prieku... Tik daudz ko gribas turpināt no iesāktās vietas, kaut ko mēģināt, bīdīt... Bet atkal - jāsamierinās, ka nekas nenotiks. Tas laiks ir garām.
Ir tik drūmi sēdēt pilnīgi bez nekā, uz vietas, kā cilvēks bez pagātnes, un bez konkrēta nākotnes turpinājuma. Skaidri zināms ir tikai tas, ka būs jāiet skolā, un citi ikdienas darbi jādara. Bet nav aizpildījuma.
Ja kāds manā klātbūtnē sūdzas par neaizpildītu dzīvi, par bessi, par depresiju, sviestu, gļukiem utml. nebūšanām, parasti es zinu, ko un kā atbildēt.
Bet kā tikt ar to galā pašai - te man trūkst padoma.
Garastāvoklis:: buu :((((
Mūzika: Switchfoot - Dare you to move
|
04:53
Me - galva kā spainis, apkārt kalni ar pieraudātiem kabataslakatiņiem, pati nopuņķojusies līdz nemaņai, aizpampušām acēm...
Me vienk. skatījās filmu A WALK TO REMEMBER.
Vispār nau ko runāt. Viskaistākā, vissirsnīgākā, visaizkustinošākā, vispamācošākā, vislabākā... vismīļākā filma pasaulē.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |