Nevaru saprast, kā sajusties. Dažas lietas tik tizlas un stulbas, bet dažas tik labas. Un nespēju justies viduvēji. Drīzāk histēriski lēkājoši no slikti uz labi, no labi uz slikti.

Nu lai apkarotu inflāciju, mūs atlaidīs no valsts darba, atņems kredītu, nevarēsim samaksāt par 3.2l mašīnu, banka pati dzīvos mūsu dzīvoklī. Un tad būsim laimīgi, lai arī tagad es sēžu gandrīz kā inkubatorā ar 9 spuldzēm. Un vispār nekad nejūku prātā. To man pasaka citi un mušas.

KOLOSĀLI vārdi nāk prātā. Sivēns dzer Nātru Lapu uzlējumu. Mēs uzjautrināmies par LightOfGates. Pierē, acīs un aizdegunē KAŠĀJAS saaukstēšanās pirmās pazīmes. Vispirms es uzrakstīju simptomi, bet tad jutu, ka šodien nepiestāv vārds simptomi. Varbūt jau kādu laiku nepiestāv. Bet KOLOSĀLI vārdi nāk prātā. Ja vien nepietrūktu prātu asinošās vārdu spēlītes ar uzbraucieniem. Vārdiem ir nozīme. Nozīme ir arī vīrs un vārds. Bet aizvien biežāk tā nav. Pirmās pazīmes.

Paliksim pie zupas un kotletēm? Tas mūsu līmenis un prieks. Ar sētiņu ap neasināto prātiņu laikam. Varbūt lipīgi vai iedzimts.