Leenaam izbeidzas acis. No riita pamosties ar smilshu aciim.
Skaisti ir straadaat naktiis, kad drusku vairs neesi pie pilna praata/sapraata (protams, ar nosaciijumu, ka sapraats kaadreiz ir bijis).
Laikam jau gribeejaas vienkaarshi atrakstiities. Austinjas iekjeerushaas matos, un joprojaam skan DZIESMA.
Bet labi tad, kad zini, ka viss ir un buus arii riit. Vismaz liidz 5dienai, protams, ja visu neizmainiis peekshnji atgriezusies globaalaa sasilshana. Iespeejams, ka neizmainiis. Visdriizaak, ka ne.
Un tad var atkal nebuut nekaa. Kaa parasti.
I didn't see it
I can't believe it
But I feel it
P.S. TU LIEC MAN SMAIDIIT
P.S.S. take me home country roads:))
Lux-y: dzīvosim gultā - Komentāri
Man pietrūkst nevis kaut kā aizgājuša, bet gan kaut kā tāda, kas nekad nenotiks.