Valleta jeb Aita par administratoru

Tā kā Rīga grādi parasti ir ap 0 un uz + pusi, tad pat nelieli mīnusi mums bija pārsteigums. Paēdām pusdienas, izdzēru pusi no Asti šampīša. Tad nu vakarā devāmies uz Valmieru, kur pāris stundas bija jāpavada gaidot. Ārā mīnusi, kuriem neesam gatavi. Protams, izvēlējāmies laiku pavadīt jaunajā, tikko atvērtajā superveikalā Valleta. Ar domu, ka pāris darīt-neko-stundas taču lielveikalā pavadīt ir tīrais nieks. Mēs kļūdījāmies. Nezinu, kāda prāta aptumsuma brīdī Valleta ir nosaukta par lielveikalu, bet visu veikalu izstaigājām 10-15 minūtēs. Ar panisku cerību, ka katrā nākošajā stāvā varbūt tomēr būs KAUT KAS. Tad jau parastā Rimi ir vairāk ko redzēt. Valletā ir IKI. Blakus IKI pat Maximu sauktu par veikalu. Dziļo vilšanās sajūtu nolēmu izcept solārijā, kur cenas (laikam ar atklāšanas atlaidēm) bija 3x zemākas nekā Rīgas UV pārdošanas vietās. Administratore (tajā brīdī es biju pārliecināta, ka tā ir administratore) paskaidroja, ka man jāgaida 4 minūtes. Gribēju samaksāt, bet administratore teica< ka samaksāt varot tikai tad, kad atbrīvojas solārijs, citādi viņa nevarot izsist čeku. Nu labi. Vilšanās sajūta bija jācep. Es gaidīju. Tad administratore teica: variet iet pastaigāt un tieši 19.00 atnāciet. Sapratu, kad tad mans UV starotājs būs izslaucīts un gaidīs mani. Tieši bez 2 minūtēm stāvēju atkal pie administratores galda. Ar aizdomīgumu nopētīju ekrānā redzamos ciparus - kaut kas ar solāriju laikiem bija dīvains. Administratore paskatījās un teica: es jau ielaidu citus cilvēkus, jo jūs teicāt, ka nezināt. BĀC. Nosaucu viņu par nenormālu, pateicu vēl pāris teikumus. Vairāk vārdus nespēju izteikt, jo dusmas manī vārījās kā visi elles katli. Varbūt labi vien ir, ka netiku solārijā, kur aita par administratori. Gāju meklēt savus puikas, bet pusceļā dusmas no manis izlauzās histēriskā asaru lēkmē. Tā nu 10 minūtes superkrutā Valmieras lielveikala vidū stāvēju ar nepārtrauktā straumē plūstošām krokodila asarām. Nolēmām pabraukāt pa Valmieru, jo vēl vismaz 1,5h bija jāgaida. Tas aizņēma 15 min, un 3 min aizņēma Valmieras egles apskate. Izdomājām gaidāmo laiku pavadīt kādā kafejnīcā. Mazās, puslīdzizskatīgās kafejnīcās nebija vietu, vismaz noteikti nebija mums nepieciešamo 3 vietu. Galīgi uzpūtušies, devāmies atpakaļ pretīgā lielveikala pretīgajās iekšā, cerībā, ka kāda kafejnīca būs piemērota laika pavadīšanai. Pirmajā stāvā esošo Southern Chicken neizvēlējāmies (nekad arī laikam vēl neesmu izvēlējusies), izvēlējamies 4.stāvā esošo piza-suši-grill kafejnīcu ar govisku nosaukumu Mu-mu, kā arī atbilstoši govju tematam noformētu. Pusis dubļainās kurpēs, aiz sevis atstājot sviedru smakas mākoni, atnesa ēdienkartes. Ēdieni smuki, cenas smukas, bet tā arī puisi atpakaļ nesagaidījām - varbūt bija apreibis no smakas. Nu jau pieraduši dusmās vārīties un vilties, ne par ko nebrīnoties gājām prom. Nopirkām IKI lietuviešu čipsus (tur daudz kas jālas lietuviešu valodā) un dzērienus un devāmies uz mašīnu. Izdzēru bundžu dzērveņu džintonika, sagaidījām gaidāmo, braucām uz atpakaļ uz laukiem. Izdzēru pārpalikušo pusšampīti un vēl vienu šampīti. Gājām gulēt.