Previous | Mem | Next
 
dzīvosim gultā ([info]lux_y) wrote 20. Janvāris 2005, 21:41
kāpēc tad mēs klusējam
"Tur nebija neviena cilvēka, kas mums varētu palīdzēt. Neviena cilvēka. Mēs palikām pilnīgi vieni, un, kad mēs kaucām no dusmām un vientulības, neviens to neredzēja. Vientulība nemitējās arī tad, kad mēs ļoti piedzērāmies. Arī tad, kad skaļi smējāmies. Arī tad, kad domājām, ka esam laimīgi. Vientulība sēdēja mums uz kakla kā spoks un ņirdza. Tā palika tur pielipusi. Katrs no mums bija viens pats. Vientulība jutās kā mājās arī tad, kad neviens par to nerunāja. ... Tikai mirušie pārstāja būt vientuļi. Mirušie jau arī vairs nebaidījās."
Tags:
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.