"Tur nebija neviena cilvēka, kas mums varētu palīdzēt. Neviena cilvēka. Mēs palikām pilnīgi vieni, un, kad mēs kaucām no dusmām un vientulības, neviens to neredzēja. Vientulība nemitējās arī tad, kad mēs ļoti piedzērāmies. Arī tad, kad skaļi smējāmies. Arī tad, kad domājām, ka esam laimīgi. Vientulība sēdēja mums uz kakla kā spoks un ņirdza. Tā palika tur pielipusi. Katrs no mums bija viens pats. Vientulība jutās kā mājās arī tad, kad neviens par to nerunāja. ... Tikai mirušie pārstāja būt vientuļi. Mirušie jau arī vairs nebaidījās."
kā ir: 
lonely
lonelyrunājiet kaķagabaliņi