Ir tie ļoti palīdzīgie cilvēki, kuriem ir trusīgi uzdot jautājumu, jo viņi tik ļoti aizraujas ar palīdzēšanu un iespējamo risinājumu piedāvāšanu, ka ir grūtigrūti pieklājīgi pateikt, ka nevajag palīdzēt TIKTIK ļoti.

Kabatas lakati un Kabatas lakati 2 nebūt neliecināja par Kabatas lakati 3 tuvošanos. Tās trīs reizes, kuras man sanāca/bija jābrauc Kabaclakacpuikas mašīnā, bija interesantas. Divas reizes, sprādzējot siksnu, iegrābos starp sēdekļiem noliktajā kabatas lakatā. Pamētājot apkārt uztrauktu acu skatienu, secināju, ka tuvumā redzams vēl tikai viens kabatas lakats. Šofera puses durvju kabatā-plauktā (kā vispār sauc tās vietas mašīnas durvīs, kur var salikt Lietiņas? Durvju plaukti, atveres, skapīši, kabatas?), tātad pietiekami tālu, ja vien es neiedomātos liekties pāri šoferim, ko es noteikti neiedomātos. Reizēm esmu manījusi kādu arī blakus Kabaclakacpuikas darbstacijai. Piemēram, blakus klaviatūrai. Pateicoties savai pārspīlēti attīstītajai iztēlei, es redzu, kā mazie un lielie puņķi tusējas uz kabatas lakata, līdzīgi kā reklāmā, kur kliedz: aktimelizēts. Tikai aktimelizēts vietā kliedzot - sapuņķelēts. Lai saprastu, ka tas nebūt nav viss, ko Kabaclakacpuika var piedāvāt, viņš komplektā ar kabatas lakatu piedāvā izcili gaumīgus jokus, piemēram: kas ir brūns, sarkans un zaļš? Ha-ha-ha. Nēģeris, kas brauc ar javu pa pļavu. Un līdzīgus.