Ir tikai 1 risinājums.

Labi ir vienmēr kaut ko nojaust, jo tad, kad kaut kas noticis, var gudri nomurmināt: es jau to zināju, nojautu, paredzēju, ka tā būs. Visas nepiepildījušās nojautas noklusējot un aizmirstot var ērti glabāt līdz nākošajam atbilstošajam notikumam.

"Tu atstāj kādu vietu un tās ļaudis un pēc tam pati pārmainies, un tas, kas tevi ar šo vietu un ļaudīm saistīja, izbalo un izzūd uz visiem laikiem."