dzīvosim gultā
11 Aprīlis 2005 @ 12:00
vaardi  

Shausmiigi daudz visaadu vaardu iekshaa, kas nerunaajaas un nerakstaas.

Ap diviem naktii uzradaas diivaina doma (like flashlight), ka viss actually ir savaadaak. Un vispaar nekas nav vienkaarshi taa. Varbuut vainiigas ir vakardienas sarunas nonstopaa 6 stundas. Possibly. Daudzi pri daudzi vaardi, pateikti skalji, ieguust pavisam citu noziimi. Par laimi/diemzheel.

Vai arii pienaak briidis, kad vienkaarshi-skaisti gribas kaut kaa defineet. Nafig - nezinu.

Sabijos no insight.

Nepaziistu vairs pati sevi.

Next to impossible.

Likaas, ka tas viss sen jau ir nomiris.

Tags: , ,
 
 
dziesmiņas: Mielavs Panjem mani
 
 
dzīvosim gultā
11 Aprīlis 2005 @ 19:35
psihoneiroze: izvaariit riitdienai zupu  
Gribas kaut ko nozagt. Vienalga ko. Lai tikai būtu sveshs un nozagts. Vakar vinja nomira. Neprasi, kas. Es nezinu. Vinja vienkaarshi nomira. Un mani nodeva mani mati, izliekoties par pussabrukushaam maajaam. Taa kaa tajaa staastaa par divaam fotograafijaam ar maaju, kur zinaat vajadzeeja, kuraa fotograafijaa maajaa atrodas sieviete. Es raudaaju, kad vinji smeejaas par mani, lokoties uz vannas malaam - blondi un sarkani. Vinji smeejaas skaljaak, kad es izlikos nedzirdam. Vinji smeejaas skaljaak par zupu. Atradu plauktaa pretgrumbu kreemu un briinumatjauninaataajdushaszheleju. Strijas ir liidziigas leduspukjeem. Laiks. Runaway train. Gribas katram kaut ko uzrakstiit. Kaa peedeejo reizi. Katram kaut ko special. Tik ljoti iipashu, lai juus raudaatu lasot. Nosaukt juus visus vaardos. Dazhus pirmo, citus peedeejo reizi. Man patiik noviitushas pukjes. Tikai ne sakaltushas. Bet uudenii staavoshas noviitushas pukjes. Biju aizmirsusi savaa pohuj&naher attieksmee, ka var taa saapeet. Labi ir tad, kad ir vienalga. A nav. Pieliet sevi ar viskiju un neko nezinaat.
 
 
kā ir: nav vai
dziesmiņas: visa