Forša sajūta, kad mazie puikiņu kāpņu telpā man nāk pretī un saka "Labdien!" ;)

No 1dienas patstāvīga dzīve šajā pilsētā...


Bāc! Es biju rēķinājusies tikai ar septembri...

Mana māte ir iegādājusies sev telefonu!
Viņa! Kura vienmēr bijusi pret šiem nieciņiem!

Kurš ir tas telefons, kas ir rozā un kam nāk līdzi lūpu spīdums? (Tā mani apskaidroja brālis, jo es pati jau neesmu to redzējusi!)

Pēdējo reizi tā jutos savos 18 - 18 baltas rozes uz svētkiem no vecākiem!

Bet šodien...sēžu darbā...pēkšņi pa durvīm ienāk tētis un apsveic mani vārda dienā ar piemīlīgām rozītēm...
Super! Raudāt gribas no prieka!

Ja viņa darba intervija ilgst jau 45 minūtes un viņš vēl nav rādījies pie manis, vai tas nozīmē, ka darbu viņš ir dabūjis?

Man ir atkarība no D-Light ar enerģijas dzērienu

Mammai dzimšanas diena. Braucu mājās. Un šādām gadījumam par godu pat ar māsu sākām runāt (!) un vienojāmies par kopēju dāvanu!
Pasākums pie Ievas pārceļas uz 4dienu. Esot jāņem līdzi arī vīrietis.

Un nafig viņš tās sauc par mājām, ja tur vispār neparādās?

Atpakaļceļa vairs nav...

5dienas vakarā es dodos draudzenei līdzi un darba pārtiju un tēloju bārmeni-oficianti havaju stilā!

Šodien aizrakstīju viņai, lai pateiktu, ka, lai arī kā mēs gribējām, nesanāks mums kopā dzīvot, jo mana dzīve tā iegrozījusies. Un šī man pretī - zini, es arī nevarēju saņemties Tev ilgi pateikt - arī es vairs nedzīvošu kojās, bet pie drauga!

re, kā mēs viena otru piekāsām!

Darba trauma:
tiklīdz iezvanās telefons (nav starpība -darba, mobilais vai mājas), man automātiski otrā rokā uzreiz atrodas pildspalva, bet ar acīm meklēju piezīmju lapiņu :)

Darba kolēģei ieteicu tādu pašu Interneta pieslēgumu kā man..Bāc, ja viņai nepatiks...

Divos no trim horoskopiem rakstīts, ka nevajadzētu ielaisties romantiskās attiecībās ar darba kolēģi.
Bet ko lai dara, ja man kolektīvā tikai sievietes?

Kad pēdējo reizi ēdu brokastis tām atbilstošajā laikā?
Kad uz darbu, tad vispār ir traki. Nav man nevienas ēdienreizes. Kad kko pagadās ieknābāt, tad arī jājūtas laimīgai...
Bet no nākamās nedēļas, šķiet, viss sāksies savādāk - būs brokastis vienā noteiktā laikā, katru rītu celšos laicīgi, būs kārtīgas, siltas pusdienas un vakariņas...
mmm! Jau tagad vēders pateicīgā siltuma sajūtā saraujas - būs forši!

Un šobrīd viņa ir ceļā uz laivu braucienu! 5 fantastiski pavadītas dienas!
Bāc, man skauž!
Un pie tam laiks arī ir lielisks!!!

Bāc, kā lai nekūst te ārā, ja abi brāļi valteri man tik grozās te gar degungalu???

Tik forši, kad mazais brāļuks atbrauc ciemos! Bāc, viņa man pietrūkst visvairāk! Nepaies ne 10 gadi un šis jau droši vien pie manis brauks, lai uz klubiem dotos :)

Vakardiena patiesībā bija ļoti jauka. Kā pasakā. Tikai šoreiz ne par Katju Puškarjovu. Visu dienu nogulēju, jo biju visai lielā izmisumā - milzīgs strīds ar draugu, jutos nežēlīgi vientuļa, nevarēju atrast nevienu kompāniju sev vakaram... Un tad 17:45 zvans - esmu lejā! Viņš atbrauca pie manis, lai izlīgtu! Bač, tādu gadījumu nesagaidīju pagājušo deviņu mēnešu laikā, nemaz neticējās, ka tā varētu notikt. Nu ko, izlīgām, bet nolēmām lielās problēmas risināšanai vēl klāt neķerties. Drusku jānorimst emocijām.
Un tad pēkšņi arī uzradās vēl cilvēki, kas vēlētos ar mani pavadīt šo vakaru. Par vēlu, mīļie! No rīta puses tik daudzus centos sadzīt rokā, bet nesekmīgi :(

Es pēc ieraduma jau atkal gaidu. Katru pusdienlaiku un katru vakaru.
Nezinu maz, ko domāt vairs.

Kurš iekš to Valmier` 4dien`s un 5dien`s vakar`?
Makten gribās alutiņu un vienkāršrunu.

Pirmais tusiņš darbā.
Es sēžu un dzeru Bonapartu ar Kolu :D