ludza - ārsti

man pie ginekologa vienmēr ir bail iet tieši viena iemesla dēļ - mani tūlīt pat sāk močīt par to, ka man ir pārāk mazs svars. vai jūs brokastis ēdat? cik daudz jūs apēdat pusdienās? un tas mazais svars - cik sen jums tā ir? visu mūžu, dakterīt.

manuprāt, tā zināmā mērā ir arī ārsta ētika. un, ja es pie šī ārsta esmu ne pirmo reizi, viņam vajadzētu tā kā iegaumēt, ka ES TĀDA ESMU. tas, ka tas ir gluži vai katra pienākums man kaut ko pateikt par to, cik briesmīgi es izskatos, man reizēm liek justies kā invalīdei vai kroplei. man vajadzētu iemācīties uz to atbildēt kaut ko, piemēram, tādu - ārprāts, un tu gadījumā neesi palikusi vēl resnāka? nē, nopietni, kurš tev vispār ir izmērs un kā tevi kino var ielaist ar vienu biļeti?

bet, šķiet, es esmu atradusi savu dakteri. neviena jautājuma par svaru, visi tikai par un ap tēmu. lieliski un profesionāli.