ludza - iereibums

varbūt, ka es šobrīd esmu mazliet noreibusi no tām divām vīna glāzēm. vai arī vienkārši kaut kāds vasaras vakara reibums. bet ziniet ko, cilvēki, es vairs nespēju iedomāties, kā tas būtu - atgriezties astoņu stundu darba dienā, tad vēl vakarā studijas un piedevām gan viens, gan otrs besī, un tad tu brīvdienās esi kā izspiests citrons. un vakaros nāc pārguris mājās ar pilnīgu izmisuma un bezspēcības sajūtu, jo tev riebjas tas, ko tu dari, bet tu esi tādā apburtajā lokā (jo kredīts/parādi/potenciālie nākotnes plāni, kam vajag algu, kam vajag darbu, kam vajag rauties un rauties, un rauties), ka nespēj no tā izkļūt ārā.

iespējams, ka es šobrīd ļoti visu idealizēju. bet šobrīd es satieku cilvēkus, vienu pēc otra, kas izskrējuši starp darbiem pusdienās, un tad nu ņemsies un man sūdzēsies, cik viņiem briesmīgs priekšnieks, cik debīls darbs, ka atvaļinājumu nevar dabūt, bet pārguris līdz nemaņai. nu tad, mīļais cilvēk, pārstāj! tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no tevis. jo vienmēr ir izvēle.

tu vari strādāt darbu, kur varbūt nepelnīsi tik daudz, bet iegūsi laiku dzīvot. un tiem, kas man saka - atpūtīsies pensijā, es saku "screw you". kas to var zināt, vai līdz pensijai izvilksi. un ja esi skolā mācījies kaut ko par discounted cash flow, tad zini, ka nākotnē prognozētajiem ieņēmumiem ir mazāka vērtība nekā līdzvērtīga nomināla mūsdienu ieņēmumiem. jo pastāv visādi riski, kas pazemina potenciālo nākotnes naudas vērtību. inflācija un tādā garā.

vervelēju jau dikti, bet morāle viena. cilvēki, dzīvojiet tagad, nevis atlieciet uz kādu citu laiku. ja besī, tad ņem un kaut ko maini. it helps.